Smilšu grāmata

KOMENTĀRI

OTRS

Eliass Reguless (1861-1926) — Urugvajas dzejnieks.

Alvaro Melians Lafinurs (1891-1958) — Argentīnas dzejnieks, literatūras kritiķis.

Edvards Leins (1801-1976) — britu orientālists, tulkotājs (“Tūkstoš un viena nakts”, 1840).

Gajs Kornēlijs Tacits (56—117) — romiešu orators, jurists un senators. Viens no viņa pazīstamākajiem darbiem par vēsturi ir “Ģermānija” jeb “Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām”.

Tomass Gordons (?-1750) — angļu garīdznieks, rakstnieks un tulkotājs. .

Hosē Rivera Indarte (1814-1845) — argentīniešu dzejnieks un publicists.

Anrī Frederiks Amjels (1821-1881) — šveiciešu rakstnieks, pazīstams ar darbu “Dienasgrāmata pašam

n

sev .

Tomass Kārlails (1795-1881) — skotu rakstnieks sa-tīriķis Sartor Resartus, 1832).

Difūra laukums — norāde uz kādu Zenēvas prieka-māju, kur Borhesam pēc tēva iniciatīvas bijusi pirmā pieredze seksā.

Gvarani (guarani) — Dienvidamerikas indiāņu grupa, ko vieno gvarani valodas lietošana.

“Sarkanās himnas” — Borhesa jaunības gadu dzejoļu grāmata, kas tajā laikā netika izdota.

L’hydre — univers tordant son corps écaillé d’asters — rindiņa no Viktora Igo (1802-1885) dzejoļa “Tumsas lūpām sacītais”.

Simons Jičlinskis (1902—?) — Borhesa klasesbiedrs, izmācījās par ārstu. Viņa dēls ārstēja Borhesu dzīves pēdējos mēnešos.

ULRIKA

Ulrika — 74 gadus vecā Gētes jaunās mīlestības vārds, “Marienbādes elēģiju” varone. Stāsts veltīts Borhesa līdzautorei, viņa pēdējo dzīves gadu pavadonei Marijai Kodāmai.

“Velsungu sāga”— senskandināvu rakstu piemineklis; par epigrāfu ņemtie vārdi iekalti Borhesa kapakmens mugurpusē.

Jorka — sena, romiešu dibināta pilsēta Anglijā; to iekarojuši dāņi, sakši, norvēģi.

Tomass de Kvinsijs (1785-1859) — angļu rakstnieks un intelektuālis. Atsauce uz viņa slavenāko darbu “Angļu pēdējā grēksūdze”.

Ibsena skolniece — mājiens uz Ibsena lugu varonēm, kas nereti cīnās pret patriarhālo morāli.

Sigurds un Brunhilde — senģermāņu-skandināvu eposa varoņi; “Velsungu sāgā”, būdami šķirti dzīves laikā, viņi sastopas tikai pēc nāves.

Viljams Moriss (1834-1896) — angļu mākslinieks, mēbeļu un audumu dizaina veidotājs, saistīts ar angļu pre-rafaelītu brālību. Viņa galvenais izgudrojums ir dabā noskatītu rakstu izmantojums tapešu un auduma apdrukā.

KONGRESS

.. jaunais bibliotēkas direktors.. — proti, tas ir pats

Borhess, kuru šajā amatā iecēla 1955. gadā.

«

Marsels de Maso (1879-?) argentīniešu rakstnieks, Borhesa jaunības draugs.

Kādas Kārlaila grāmatas mutuļojošo notikumu lappusēs.. — domāts T. Kārlaila vēsturiskais darbs “Franču revolūcija” (1837).

Žans Batists Klotss (1755-1794) — ari Anaharsiss Klotss, prūšu barons, Lielās franču revolūcijas dalībnieks.

Hosē Hervasio Artigas Arnals (1764-1850) — Urug-vajas nacionālais varonis, saukts par “Urugvajas neatkarības tēvu”.

Aguasas Korjentesas pils — Argentīnas prezidenta Husto Hosē de Urkisas celta pils, kurā reiz viesojies kāds no Borhesa senčiem.

Hosē Ernandess (1834-1886) — dzejnieks, poēmas “Martins Fjerro”, ko uzskata par Argentīnas tautas eposu, autors.

Rafaels Obligado (1851-1920) — argentīniešu dzejnieks, rakstnieks, akadēmiķis, pievērsies gaučo tematikai.

Pols Verlēns (1944—1896) — franču dzejnieks.

Lekonts de Lils (1818-1894) — franču dzejnieks, parnasiešu kustības pārstāvis.

Roberts Luiss Stīvensons (1850-1894) — angļu rakstnieks un dzejnieks.

Tomass Pērsijs (1729-1811) — angļu rakstnieks, kolekcionārs un tulkotājs.

Čārlzs Svinbērns (1837-1909) — angļu dzejnieks.

Džons Vilkins (1614-1672) — angļu garīdznieks un rakstnieks.