Rītdienas nolaupītāji

RAĶETES NESPĒJ PACELTIES GAISA

1

Bija 197 … gada marts.

Parlamenta kārtējā divdesmit… sasaukuma sesija tuvojās noslēgumam. Sēdes noritēja mierīgā atmosfērā.

Un pēkšņi parlamenta darba pēdējās dienās sacēlās skandāls divās tā komisijās: Budžeta komisijā un Sevišķajā administrācijas darbības uzraudzības komisijā, kura bija likvidēta 1955. gadā un no jauna izveidota šajā sesijā sakarā ar daudzām nelikumībām valsts aparātā.

Jaundibinātā Sevišķā komisija enerģiski ķērās pie darba. Taču tās rosībai nebija jūtamu rezultātu: materiāli par nelikumībām tika iesniegti gausi, un arī pašiem komisijas locekļiem bija pārāk maz pieredzes.

Bet tad vienā no pēdējām dienām Sevišķās komisijas loceklis, deputāts, kurš piederēja pie opozīcijas un līdz šim nebija izrādījis nekādu īpašu interesi par šo darbu, ieradās uz sēdi visai pacilātā noskaņojumā.

Strauji pārkāpis pāri parlamenta slieksnim, viņš tūlīt iečukstēja ausīs pazīstamiem korespondentiem:

— Apsolu, ka šodien notiks kaut kas interesants. Atnāciet! Es ķeršos klāt militārajiem.

Sevišķā komisija pārbaudīja daudzu iestāžu darbu, un starp tām bija arī Aizsardzības pārvalde. Šīs pārvalde intendantūras dienestu turēja aizdomās par kādu nelikumīgu darījumu — tā masveidā iepirka saldējuma mašīnas un elektroniskos sulu mikserus it ka sauszemes un jūras pašaizsardzības spēku apakšvienību bufešu vajadzībām. Kaut gan šī lieta bija visai nenozīmīga, komisija vēl nebija beigusi izmeklēšanu, un tieši šodien bija paredzēts aptaujāt Aizsardzības pārvaldes pārstāvjus.

Neviens no šīs sēdes negaidīja nekā intriģējoša — paņems uz grauda intendantus, pēc tam nolasīs lēmumu, un lieta darīta. Bet te nu pēkšņi komisijas loceklis sadomājis atvilināt šurp korespondentus!

Paklīda baumas, ka Sevišķajā komisijā briestot skandāls.

Bet, kad korespondenti centās izdibināt, kurš tad būs upuris, un viņiem sacīja: «Acīmredzot Aizsardzības pārvalde», tad sejas tūlīt izstiepās garas.

— Atkal par saldējumu?

— Nē, šķiet, nācis gaismā kāds jauns fakts …

— Nu, skaidrs: bifšteku cepšanai fileja vietā atsūtītas pazoles…

Un tomēr zālē, kur notika Sevišķās komisijas sēde, tajā dienā bija ieradušies diezgan daudzi korespondenti.

Kad visas detaļas lietā par saldējuma mašīnām un sulu mikseriem bija noskaidrotas, vārdu ņēma deputāts, kas pārstāvēja opozīciju, tas pats, kurš bija solījis kaut ko interesantu.

— Vai Aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem ir zināms, — lai radītu lielāku iespaidu, viņš noklepojās, — ka apmēram pirms mēneša, vai, precīzāk izsakoties, no saules rieta februāra pēdējā dienā līdz saules lēktam pirmajā martā Klusā okeāna atklātajos ūdeņos, piecsimt kilometru attālumā no Kudzjukuri- hamas, notikuši slepeni manevri, kuros piedalījušies pašaizsardzības jūras kara spēku kaujas kuģi un aviācijas da]as pilnā sastāvā, kā arī pašaizsardzības gaisa kara spēku F104J «Eiko» tipa un universālā F86D «Gekko» tipa iznīcinātāji.

— Jā, ir zināms, — pēc dienesta pakāpes vecākais Aizsardzības pārvaldes pārstāvis atbildēja. — Taču neko sīkāk par šiem manevriem nevaram pastāstīt, jo klātesošo vidū nav neviena no pavēlniecības.

— Šo manevru mērķis bija pārbaudīt kaujas apstākļos, cik efektīgas ir Zeme — debess tipa raķetes «Tartar», ar kurām apgādāti divi mūsu 1959. un 1960. gadā ūdenī nolaistie kara kuģi, un sarīkot taktiskas mācības ar nosaukumu «Vajāšanas un iznīcināšanas operācija».

— Es vēlreiz atkārtoju, ka nekas sīkāk par šiem manevriem mums nav zināms …

— Bet vai jums ir zināms, ka šo manevru laikā, kuri kodēti ar nosaukumu «Taktiskā operācija N»… — deputāts pameta daudznozīmīgu skatienu uz to pusi, kur sēdēja korespondenti, it kā gribēdams pārbaudīt, vai viņu klausās pietiekami uzmanīgi, — vai jums ir zināms, ka šo manevru laikā neviens kaujas kuģu lielgabals nespēja izdarīt itin nevienu šāvienu un netika izšauta arī neviena Zeme — debess tipa raķete «Tartar», neviena debess— debess tipa raķete «Side-winder» un arī neviena raķete «Mightymouse», ar kurām ir apgādāti iznīcinātāji F104J un F86D?

Atmosfēra zālē vienā mirklī uzlādējas. Kā vēja brāzma klātesošo rindas pāršalca pārsteiguma vilnis — visur atskanēja klusi izsaucieni. Pēc tam čala norima. Elpu aizturējis, ikviens lūkojās uz deputātu, kurš uzdeva jautājumus. Bet deputāts, rokas sānos iespiedis, gaidīja, ko atbildēs Aizsardzības pārvaldes pārstāvji.

— Es jums vaicāju, vai jums ir zināms šis fakts? Atbildiet, lūdzu!

Aizsardzības pārvaldes pārstāvji bija manāmi apjukuši. Viņi sačukstējās savā starpā, ik pa brīdim pamezdami bažīgus skatienus uz deputāta pusi, pēc tam viens no viņiem atstāja zāli.

— Kā jau minēju, — slaucīdams nosvīdušo pieri, sacīja pārvaldes pārstāvis, kurš vadīja šo grupu, — mūsu vidū nav neviena no pavēlniecības …

— Bet pārvaldes intendantūras dienests taču atrodas jūsu pārziņā, tātad jums jāzina, kāda ir jūsu iepirkto ieroču kvalitāte.

— Raķetes mums piegādā Amerikas Savienotās Valstis saskaņā ar visiem zināmo vienošanos par militāro palīdzību, un to kvalitāti garantē šīs valsts armija.

— Taču munīcija kara kuģu lielgabaliem tiek ražota Japānā.

— Jā, bet mēs vēl neesam saņēmuši atskaiti par februāra beigās notikušajiem manevriem.

— Labi, par manevriem parunāsim mazliet vēlāk, kad būsiet saņēmuši atbildi. Pēc ziņām, kas ir manā rīcībā, šie manevri tika pārtraukti jau labu laiku pirms rītausmas. Kāds tam bija iemesls, tas izriet no iepriekš sacītā. Patiešām slepeni manevri — absolūti nekāda trokšņa!

Zāles stūrī, kur sēdēja korespondenti, bija dzirdami smiekli. Deputāts, ārkārtīgi sajūsmināts par savu asprātību, izdzēra vēl vienu glāzi ūdens.

— Redziet, manevru laikā lielgabali nešāva tāpēc, ka šāviņiem neaizdegās degli… Taču pieminētais gadījums, kad nedarbojās lielgabali, nav vienīgais, — deputāts daudznozīmīgi palūkojās uz zālē sēdošajiem. — Pēc ziņām, ko es saņēmu vakar, šogad ir bijuši trīs analoģiski gadījumi. Es ceru, ka

Aizsardzības pārvaldes pārstāvji ir lietas kursā un viņu rīcībā ir arī attiecīgi dokumenti?

— Oficiāls rakstisks ziņojums vēl nav sastādīts, un pārvaldes nodaļas to nav saņēmušas. Tātad neko sīkāk par šiem gadījumiem, kurus jūs minējāt, mēs nezinām.

— Ak, nezināt?! — deputāts, kurš piederēja pie opozīcijas, pēkšņi uzsita ar dūri pa galdu. Mikrofons un glāze palēcās. — Lieliski, varu pavēstīt jums šos sīkumus. Sā gada janvāra beigās sauszemes pašaizsardzības spēku Centrālā kara apgabala trešās divīzijas artilērijas daļas poligonā tika pārtraukta simt piecdesmit milimetru kalibra haubiču piešaude sakarā ar to, ka munīcija nebija derīga — arī šoreiz neaizdegās degļi. Tālāk. Sā gada februāra vidū Aus- trumfudzi poligonā notikušo Austrumu kara apgabala pirmās un vienpadsmitās divīzijas apvienoto manevru pēdējā dienā … Starp citu, šo manevru kodētais nosaukums bija «Operācija Zelta ērglis». Tiešām jābrīnās, dzirdot šādu nosaukumu, jo tajā kā spogulī saskatāmi dažu mūsu ģeneralitātes pārstāvju atpalikušie un reakcionārie uzskati…

No vietām, kur sēdēja komisijas locekļi — valdošās partijas deputāti, atskanēja starpsaucieni: «Runājiet pēc būtības!», «Nenovirzieties no temata!»

— Tātad šo manevru pēdējā dienā noskaidrojās, ka neviens ložmetējs un neviens vidējā svara tanku M-61 deviņdesmit milimetru kalibra torņa lielgabals, neviens vieglo tanku M-24 septiņdesmit milimetru kalibra lielgabals, neviens pašgājējs zenītlielgabals M-16, neviens pašgājējs automātiskais zenītlielgabals M-42, neviena karabīne M-4, kā arī neviens no pārējiem automātiskajiem un pusautomātiskajiem ieročiem nespēja izdarīt nevienu šāvienu. Iemesls viens un tas pats — šāviņu degļi neaizdegās. Arī prettanku raķetes «Honest John—30», haubices un mīnmetēji nedarbojās. Tālāk. Apmēram tajā pašā laikā — februāra vidū — notika jūras kara spēku mācības. Tika izšautas piecdesmit dziļūdens bumbas, kas paredzētas zemūdeņu iznīcināšanai. Neviena bumba nesprāga… Es vaicāju — kāpēc Aizsardzības pārvalde līdz šim nav ziņojusi par tik nopietniem faktiem, kas izraisa vislielākās bažas?

Aizsardzības pārvaldes pārstāvji klusēja un svīda. Tur, kur sēdēja viesi, ne brīdi nenorima balsu murdoņa. Zālē brīvu vietu kļuva arvien mazāk, jo visu laiku nāca klāt jauni un jauni korespondenti.

Uzliesmoja fotoaparātu zibspuldzes, iedegās prožektori, ietarkšķējās kinokameras.

— Es jautāju — kāpēc? Atbildiet! — deputāts, kurš piederēja pie opozīcijas, kā ar cirvi noskaldīja.

Pie ieejas bija manāma kaut kāda rosība, un zālē ienāca Aizsardzības pārvaldes pārstāvis, kas nesen bija atstājis sēdi, un pavēlniecības loceklis, pēc izskata vecs kadru virsnieks, kuru viņš bija izsaucis no Budžeta komisijas.

3

— Atļaujiet man atbildēt uz šeit uzdotajiem jautājumiem, — sacīja pavēlniecības loceklis, ieņēmis viņam ierādīto vietu. — Kā jau jums labpatikās norādīt, neliels daudzums munīcijas, kas piegādāts trim ieroču šķirām, patiešām bijis nederīgs.

— Neliels daudzums? — deputāts izbrīnījies sarauca uzacis. — Vai jums pastāstīja, kādus piemērus es minēju? Un šo daudzumu jūs dēvējat par «nelielu»?

— Es nenoliedzu, ka ievērojama daļa munīcijas izrādījusies nederīga. Taču šis daudzums ir nenozīmīgs salīdzinājumā ar to, ko ik gadus izlieto visas trīs ieroču šķiras, kā arī salīdzinājumā ar pastāvīgajām rezervēm.

— Un tomēr tieši tāpēc, ka pietiekami liels — es atkārtoju, pietiekami liels! — munīcijas daudzums bija nederīgs, miltāro manevru sekmīga norise tika izjaukta. Vai šis visai nopietnais fakts jūs nemaz nesatrauc?

— Jums tiešām taisnība, — pavēlniecības loceklis pārvilka ar delnas virspusi pār pieri. — Patlaban Aizsardzības pārvalde visiem spēkiem pūlas noskaidrot, kādu iemeslu dēļ šāviņu degļi jūsu pieminētajos gadījumos nav aizdegušies.

— Atļaujiet vaicāt, — vai jūs par to esat ziņojuši pārvaldes priekšniekam?

— Viņam darīja zināmu, ka diezgan liels daudzums munīcijas izrādījies sliktas kvalitātes. Taču precīzs skaitlis vēl nav nosaukts.

— Kas ir jau paveikts, lai noskaidrotu iemeslus?

— Burtiski šajās dienās tiks galīgi izveidota komisija šīs lietas izmeklēšanai. Bet patlaban ikvienā no tiem kara apgabaliem, kuros notikuši minētie gadījumi, pavēlniecība pati izdara izmeklēšanu ar zinātnieku speciālistu palīdzību.

— Atļaujiet man vēl vienu piebildi, — deputāta sejā parādījās ņirdzīgs smīns. — Cik man ir zināms, tad Aizsardzības pārvalde ļoti pavirši pārbauda produkciju, kuru tai piegādā mūsu rūpniecība. Protams, par to nav īpaši jābrīnās: pārvalde nemaz necenšas ierobežot savus izdevumus un bez jebkādas kontroles izšķērdē tautas sūri grūti pelnīto naudu, kas ieplūst valsts kasē nodokļu veidā. Diemžēl tas, kurš nenodarbojas ne ar kādu ražīgu darbu, nav paradis sīknaudu skaitīt.

Uz pavēlniecības pārstāvja pieres izspiedās dzīslas. Droši vien viņam, bijušajam komandierim, šajā brīdī ļoti gribējās uzkliegt: «Klusēt!», taču viņš iekoda lūpā un savaldījās.

Deputāts, kas piederēja pie opozīcijas, pašķirstīja papīra lapiņas, kas atradās viņa priekšā, un svinīgi sacīja:

— Nu labi, mūsu pašu vietējos piegādātājus jūs sauksiet pie atbildības. Bet ko esat nolēmuši darīt ar amerikāņu raķetēm?

— Man šķiet, par raķetēm var neuztraukties, jo tās tiek pārbaudītas amerikāņu karaspēka daļās.

— Kā to ņem! Es jau minēju, ka bijuši vairāki gadījumi, kad amerikāņu ražotajām raķetēm degviela nav aizdegusies.

— Katram ražojumam var būt kādi trūkumi vai neliels brāķis …

— Un to jūs saucat par nelielu brāķi?! Par vienu «Tartar» tipa raķeti mēs maksājam vairāk nekā piecsimt miljonu jēnu, bet nederīgas izrādījās, kā jau teicu, vesels desmits šādu raķešu.

— Diemžēl es neko nevaru jums atbildēt, kamēr mūsu rīcībā nav izmeklēšanas komisijas slēdzienu. Starp citu, mūsu sabiedrotajiem amerikāņiem tas jau darīts zināms, un mēs lūdzām viņus piedalīties izmeklēšanā.

— Vēl viens jautājums, — deputāts iedzēra malku ūdens un bargi palūkojās uz pavēlniecības locekli, kuru viņš pratināja. — Kā jūs domājat, kāda iemesla dēļ nedarbojās sešas Zeme — debess tipa raķetes «Hawk», kuras vakar tika izmēģinātas pašaizsardzības spēku speciālajā daļā, 102. zenītvienībā, kas dislocēta Titosē rajonā Hokaido salā.

Pavēlniecības loceklis nobālēja.

— Man nav ziņots par šo… gadījumu … — pavēlniecības pārstāvim drebēja lūpas. — Vai drīkstētu zināt, no kāda avota jūs esat saņēmuši tamlīdzīgas vēstis?

— Varat būt pilnīgi drošs par to, ka ziņas saņemtas no ticamiem avotiem. Es uzskatu par savu svētu pienākumu paziņot komisijai un jums, Aizsardzības pārvaldes pārstāvju kungi, ka degļu neaizdegšanās novērota arī kara bāzēs, kas izvietotas Tokijas apkārtnē …

— Atļaujiet jūs pārtraukt! — iekliedzās Aizsardzības pārvaldes pavēlniecības loceklis, acīmredzot nespēdams vairs tālāk klausīties. — Šajā sakarā mums jau ir bijušas sarunas ar mūsu sabiedrotajiem amerikāņiem. Ir mēģināts noskaidrot, kāpēc raķetēm, kuras jūs minējāt, — un to pavisam bijis vienpadsmit, — degļi nav aizdegušies. Izrādījies, ka visas šīs raķetes bijušas lieliskā stāvoklī.

— Kā to lai saprot — lieliskā stāvoklī? Kāpēc neviena raķete ne tikai nesprāga, bet pat nespēja pacelties gaisā?

— Tas nav zināms. Pēc neveiksmīgajiem manevriem un mācībām raķetes ārkārtīgi rūpīgi pārbaudīja. Pārbaudes laikā tās visas bez izņēmuma pacēlās gaisā un sprāga.

— Un lielgabalu šāviņi?

— Patlaban notiek šo šāviņu detonatoru vispusīga analīze.

— Tādā gadījumā es uzdrošinos uzdot jums šādu jautājumu. Kas tad īsti notiek? Pašā atbildīgākajā kaujas mācību brīdī šāviņi nesprāgst un raķetes nepaceļas gaisā. Pēc tam pārbaudē noskaidrojas, ka munīcijas kvalitāte bijusi visaugstākā. Pieņemsim, ka tas tā ir. Bet kas būs tad, ja šie augstas kvalitātes šāviņi un raķetes pēkšņi nedarbosies aizstāvēšanās kaujas laikā? … Vai jūs uzskatāt, ka šādos apstākļos spējat pienācīgi izpildīt jums uzticēto pienākumu— aizsargāt tēviju?… Man tomēr gribētos ticēt, ka jūs ar savu rīcību necenšaties maskēt noziedzīgu vēlēšanos izpestīt piegādātājus no …

Pavēlniecības pārstāvis pielēca kājās tik strauji, ka gandrīz apgāza krēslu. Viņš droši vien būtu meties deputātam virsū., ja vien vīri no Aizsardzības pārvaldes nebūtu saturējuši viņu aiz rokām.

Zālē, kur notika Sevišķās komisijas sēde, sacēlās šausmīgs troksnis, un es klusām izlavījos gaitenī.

Iepriekšējā vakarā Daidzo Tamuras uzdevumā visu šo materiālu par nederīgo munīciju biju nogādājis Sevišķās komisijās loceklim, kurš šodien satrieca Aizsardzības pārvaldi. Es, protams, nezināju, kas atradās aizzīmogotajā aploksnē, taču tad, kad deputāts, ātri pārlasījis vēstules saturu, kļuva ārkārtīgi satraukts, nolēmu palūgt Tamuram viesa karti uz parlamenta sēdi.

Pa gaiteņiem kā apsviluši skraidelēja fotokores- pondenti, deputāti, preses pārstāvji. Bet pie Sevišķās komisijas sēžu zāles durvīm bija briesmīga drūzma.

— Paklau, — sacīja kāds korespondents savam kolēģim, — te taču ievārījusies īsta biezputra!

— Ne tikai te, bet ari Budžeta komisijā, — kolēģis atbildēja. — Tur patlaban deputāti sāk iesniegt «interpelācijas par vispārējiem jautājumiem».

Es tūlīt skriešus metos uz Budžeta komisiju.