Magacitli

Nu, un kur ir šie palaidņi?

Pāvels Ždanovs vēlu vakarā piezvanīja Belijam:

- Kāpēc tu viņiem iedevi piekļuvi transgresa līnijai?

- Kam - viņiem? - Grigorijs nesaprata, aizpogājot uz krūtīm rūtaino halātu; viņš gatavojās iet gulēt un izgāja pie vioma steidzīgi pār kailo ķermeni uzmestā halātā.

- Bērniem, - Ždanovs pasmīnēja.

- Kādiem bērniem?

- Mūsējiem, - Pāvels pacietīgi skaidroja. - Tarasam un Nastjai. Mani tikko informēja, ka viņi startējuši ar transgresa "stīgu" caur kādu nereģistrētu univeru.

- Nevar būt!

- Mēs katru reizi esam pārsteigti, ka mūsu bērni izrādās ļoti apņēmīgi un neatkarīgi, - Ždanovs smīnēja. - No vienas puses, tas priecē, no otras puses, - satrauc. Ka tik nesataisa mēslus.

- Tu domā, ka viņi izmantoja mūsu Himalaju kanālu?

- Es cerēju, ka tu zini.

- Es neko nezinu! - Belijs aizkaitināts pavilka pie auss. - Kādam velnam viņi ielīda transgressa "tīklā"?

- Tātad tu patiešām nezini?

- Es taču saku ka nē!

- Mans mazdēliņš, romantiskā dvēsele, izlasīja vecu Alekseja Tolstoja stāstu "Aelita" un nolēma atrast Kokā invariantu, kur tiek realizēta Tolstoja aprakstītā situācija. Jūsu mazmeita piekrita viņam palīdzēt. Un, cik es zinu, tad invariantu viņi atrada. Palīdzēja Ozols.

- Institūta Inks?!

- Pilnīgi pareizi.

- Nu re kāda tagad jaunatne! Likumi viņiem nav rakstīti!

- Varētu padomāt, ka jaunībā nebiji tāds pats.

Belijs saviebās.

- Nesāc kurnēt kā mūžsens vecis.

- Tā nav kurnēšana, es mūsdienu jaunatni vērtēju atšķirīgi.

- Nu, un kur ir šie palaidņi?

- Nezinu. Domāju, ka transgress viņus nogādāja tur, kur viņi vēlējās, Tolstoja pasaulē.

- Nu tad netaisi te paniku. Viņi tur paskatīsies un atgriezīsies.

- Var jau būt, ka atgriezīsies, bet ir maza nianse ...

- Kāda?

- Pēc Dienesta ziņām, Stumbrs izmeta mūsu izbēgušo kaut kur tajā pašā apgabalā "brāķēto" invariantu pakā.

- Tu domā Piepotēto Nezāli?

Ždanovs pamāja ar galvu.

Runa bija par veselu Koka Zaru "Krūmu", kuru fizikālās konstantes un telpas metriku savulaik mākslīgi izmainīja viens no Spēlētājiem saviem, noslēpumainiem mērķiem. Pēc tam daudzi no šiem "izbrāķētajiem" Zariem "nokalta", tas ir, piedzīvoja deģenerācijas procesu - līdz pat fiziskiem likumiem, daudzi pamazām "ieslīdēja haosa bezdibenī", vienkāršojās, radot dzīvībai neciešamus apstākļus, iemeta saprātu "entropijas bedrē".

Hronoinstitūta eksperti, kas pētīja "krūmu", ieteica to saukt par Piepotēto Nezāli, kas skaidri pamatoja definīcijā iestrādāto nozīmi, neskatoties uz ironisko pieskaņu.

- Ko tu domā darīt?

- Tu par to bēgli? Mēs esam iecerējuši viņu sameklēt. Visos tīklos ir aktivizēta aizturēšanas prasība pie atklāšanas. Šis cilvēks ir bīstams apkārtējiem, tāpēc jāapcietina, jānodod tiesai un jāievieto izolatorā.

Belijs pašūpoja galvu.

- Nesaprotu, kā viņam izdevās aizbēgt. Vai jūsu cilvēku vidū nav tiešas nodevības?

- Arī šī versija tiek izstrādāta. Varbūt viņam patiešām palīdzēja. Zlatkovam pat radās ideja ka iejaucies viens no Spēlētājiem.

- Kāpēc Spēlētājam ievajadzējās atbrīvot no apcietinājuma vienu cilvēku? Vai tiešām kaut kas varētu būt no viņa atkarīgs? Vai Spēlētāja un atsevišķa cilvēka iespēju mērogs nav pārāk nesalīdzināms, pat ja tādam ir septiņas collas pieres daļā?

- Dažreiz arī viens cilvēks var būt Spēles galvenā figūra. Atcerieties mūs. Ja ne mūsu komanda, Spēle cilvēcei kopumā būtu beigusies ļoti bēdīgi. Tomēr šo problēmu atstāsim tiesnešu un filozofu ziņā. Mums jāsameklē mazbērni. Kādi ieteikumi?

- Noliec uz ausīm dienestu ...

Ždanovs saviebās.

- Es neesmu Drošības padomes vadītājs un pat ne UASS direktors. Es esmu tikai eksperts analītiķis. Un dienests jau tāpat stāv uz ausīm. Bet, tā kā uz spēles ir mūsu bērnu liktenis, mums būs jāatceras militārā pagātne. Apmeklē mūsu bunkuru Himalajos, parunājies ar inku. Ja nu pēkšņi uzpeldēs kādas detaļas.

- Labi, es tūlīt dodos ceļā. Un tu?

- Es eju pie SEKON vadītāja. Jūtu, ka mums būs nepieciešama visaugstākā līmeņa pielaide visām turpmākajām darbībām "tīmeklī". Būs informācija, zvani.

Belijs pamāja, gatavojoties izslēgt līniju.

- Pagaidi, - Ždanovs viņu apturēja, kaut ko atcerēdamies. - Vai nevari uzzināt, kam jūsu institūtā ir piekļuve Stumbra slepenajai līnijai?

Belijs aizdomājās.

- Neesmu pārliecināts. Tā ir Dienesta līnija. No maniem padotajiem tai var piekļūt tikai Stumbra apsardzes priekšnieks, divi mani vietnieki un es pats.

- Es zinu vietniekus, bet kas par cilvēku ir drošības priekšnieks?

- Pietiekami godprātīgs, savulaik absolvējis fiziku un tehnoloģiju, strādājis Eiropas CERN, pēc tam ieinteresējies par kvistoriju "kvistorija - kvantu vēsture, zinātne, kas pēta atsevišķu Laika koka zaru vēsturi". Par drošības dienesta vadītāju viņš kļuva nesen. Tev vajadzētu viņu pazīt, viņš kādu laiku kalpoja "Asker" grupā.

- Vai tik tu nerunā par Anikina kungu? Garš, būdīgs kā skapis, pēc paskata tāds gauss.

- Tas pats jau būs. Rolfs Anikins. Ļoti ambiciozs cilvēks, bet savu darbu pārzina.

- Vai tad ne ar viņu bija saistīts tas skandāls CERN, šķiet, pirms gada? Viņš ielīda kaut kādās aizliegtās hronoteorijas sadaļās, viņu atcēla, viņš apvainojās ...

- Ja godīgi, es neesmu pētījis viņa lietu, - Belijs vainīgi nomurmināja. - Tā nav mana kreatūra. Grigorjevs, hronopolitikas ministra vietnieks, man ieteica viņu pieņemt darbā.

Ždanovs nosodoši pašūpoja galvu.

- Es nu gan tā neuzticētos Grigorjevam, viņš ir konjunktīvists, vienmēr zina, kur atrast sev labumu. Tagad jums nāksies tikt galā ar abiem. Nepatīk man, kad apvainojies cilvēks ir atbildīgs par Stumbra apsardzi. Nav svarīgi, vai tas aizvainojums ir objektīvs vai nav. Kā dzejnieks teicis:

Gudrs, vai arī tiešām nenormāls Kurš, zem aizvainojuma nastas, laiku pa laikam negaida Labo Un neko nenovērtē?

- Domā, ka viņš varētu būt iesaistīts tā noziedznieka aizbēgšanā?

- Man nepatīk aizdomīgas sagadīšanās. Uz redzēšanos, gaidu ziņojumus.

Ždanovs izslēdza kanālu, pastaigāja pa kabinetu, iegrimis domās un glāstīdams zodu un atkal apsēdās pie galda. Vēl pirms pārcelšanās uz jauno darbu vajadzēja steidzami pārbaudīt visus Anikina sakarus ar Eiropas fizikas institūtiem. Varbūt reiz Stumbra apsardzes vadītāja un bijušā kvistora-uniformera, visas Zemes meklējumos iesaistītās personas, Madagaskaras centra ieslodzītā Ngoro Mvisu, kura vārds krievu valodā tika tulkots kā Uz Virsotni Ejošais vai vienkārši Augstais, ceļi kādreiz bija krustojušies.