Lai uzceltu Desmito pilsētu, viņi atveda piecpadsmit tūkstošus pēdu Oregonas priedes un septiņdesmit deviņus tūkstošus pēdu Kalifor- nijas sarkankoka, un drīz vien akmens kanālu krastos jau bija sanaglota maza, jauka, tīra pilsētiņa. Svētdienas vakaros baznīcu sarkanajos, zilajos un zaļajos logos iemirdzējās gaisma un draudze dziedāja numurētus korāļus. «Dziedāsim septiņdesmit devīto dziesmu. Dziedāsim deviņdesmit ceturto dziesmu.» Dažā mājā klaudzēja rakstāmmašīna — tur strādāja rakstnieks, dažā skrap- stēja spalva — tur strādāja dzejnieks, citur valdīja klusums — . te «strādāja» bijušais klaidonis. Varētu domāt, ka milzīga zemestrīce izkustinājusi no savas vietas kādu Aiovas pilsētiņu ar visiem pagrabiem, varena viesuļvētra to satvērusi, vienā mirklī aiznesusi uz Marsu un tur neskartu nolikusi zemē…