Laika robeža

PĒCVĀRDS

Pēdējo piecdesmit gadu laikā ir dramatiski mainījusies mū­su izpratne par viduslaikiem. Kaut arī daži, kas sevi dēvē par zinātniekiem, joprojām runā par Tumšajiem Viduslaikiem, mūsdienu skatījums jau sen ir atspēkojis tik vienkāršotu pie­eju. Laikmetu, kuru agrāk uzskatīja par statisku, brutālu un tumsonīgu, tagad uztver kā dinamisku un strauji mainīgu: kā laikmetu, kad pēc zināšanām tiecās un tās augstu vērtēja; kad tika nodibinātas dižas universitātes, kur plauka zinātne; kad aiz­rautīgi tika attīstītas tehnoloģijas; kad sabiedrības iekšienē ne­mitīgi notika pārmaiņas; kad zēla starptautiskā tirdzniecība; kad vispārējais varmācības līmenis bieži bija mazāk bīstams dzīvībai nekā šodien. Ja pieminam viduslaiku seno reputāciju - ka tie esot bijuši tumši aprobežotības, reliģisku aizspriedumu un masu slepkavību laiki -, tad katram domājošam vērotājam būtu jāsecina: divdesmitā gadsimta vēsture liecina, ka mēs ne­kādā ziņā neesam pārāki.

Patiesībā priekšstats par viduslaikiem kā tumšu varmācības periodu ir Renesanses izgudrojums. Tā laika "tribūniem" par katru cenu vajadzēja izcelt jaunā laikmeta garu, kaut vai uz fak­tu rēķina. Ja maldīgais priekšstats par viduslaiku tumsonību ir izrādījies visai dzīvelīgs, tad varbūt tāpēc, ka tas it kā apstipri­na kādu citu lolotu jauno laiku priekšstatu - ka cilvēku dzi­mums nemitīgi virzās uz priekšu, uz arvien labāku un apgais­motāku dzīvesveidu. Šis priekšstats ir absolūts iztēles auglis, tomēr to ierobežot nav viegli. Mūsdienu cilvēkiem sevišķi grūti ir apjēgt, ka mūsu modernais, zinātniskais laikmets varētu ne­būt solis uz priekšu no pirmszinātnes laika.

Daži vārdi par ceļojumiem laikā. Kaut arī kvantu teleportā- cija tiešām ir veiksmīgi demonstrēta vairākās laboratorijās da­žādās pasaules malās, šīs parādības praktisks izmantojums gai­dāms nākotnē. Šajā grāmatā izklāstītās idejas iedvesmojušas

Deivida Doiča, Kipa Thorna, Pola Nahina, Čārlza Beneta un ci­tu pētnieku hipotēzes. Viņi šeit klāstīto noteikti neuztvertu no­pietni, varbūt viņus tas pat uzjautrinātu. Šis ir romāns, un ce­ļojumi laikā ir tikai autora iztēles radīti.

Todes viduslaiku pasaules atainojumam ir stingrāks pamats, un par to es esmu pateicīgs daudzu pētnieku darbiem.

Vēl es pateicos Ketrinai Kanerei par ilustrācijām un Bran­tam Gordonam par arhitektonisko priekšstatu datorattēliem.

Visbeidzot īpaša pateicība pienākas vēsturniekam Bārtam Vrankenam par viņa vērtīgajiem padomiem un draudzīgo palī­dzību, kad klaiņājām pa pamestajām un maz pētītajām Perigo- ras drupām.