Ahilleja vairogs

Trispadsmita nodaļa

- lai pilnībā uztvertu šo stāstu, jums vispirms jāizprot daži fakti. - Rids atkal pievērsa lukturi frizei un akmens armijai zem pilsētas sienam. - Grieķi, kuri devas uz. Troju, bija sava laikmeta zieds. Menelājs, Spartas karalis, kura sieva bija Trojas Helena. Agamemnons, viņa brālis, Mikenu virsvaldnieks. Odisejs, ģenia- lais strateģis, un spēkavīrs Ajakss. Bet dižakais no visiem, vienī­gais, bez kura grieķi nevareja uzvarēt, bija Ahillejs.

- Eksistē maldīgs uzskats, ka "lliada" vēsta par visu Trojas ka­ru: tūkstoti kuģu, desmitgadu aplenkumu, Ahilleja navi un pilsē­tas izpostīšanu. - Rids savilka lupas gurdenaja profesora izteik­sme, kurš visu mužu pavadījis veltīga ciņa ar nezināšanu. - Patiesība "lliada" tiek runāts tikai par apmēram divām nedeļam kara laika aplenkuma pedeja gada. Agamemnons un Ahillejs sa­strīdas, dalot laupījumu - šaja gadījuma verdzeni, - un Ahillejs sadusmojies aiziet prom ar nodomu ļaut grieķu armijai pašai pār­liecināties, ka tai veiksies bez viņa palīdzības. Izrādās, ka ne īpaši labi: prinča I lektora vadīti, trojieši izmanto Ahilleja dusmas un gandrīz pilnība iznicina grieķus. Ahillejs nav ar mieru atgriezties cīņas lauka, bet viņa biedrs Patrokls ietērpjas Ahilleja bruņas un dodas kauja. Visi doma, ka viņš ir Ahillejs; veiksme atgriežas grie­ķu puse hdz brīdim, kad paradas I lektors un nedaudz saboja ilū­ziju, nogalinadams Patroklu un pievakdams ta bruņas.

Luktura stars turpinaja aprakstīt savu loku un pieversas pa­nelim telpas otra puse. Taja armijas stajas viena otrai pretī lielas upes krastos, meta šķēpus tai pari, un no aizmugures tikmēr stei­dza kaujas rati, kas veda papildspēkus.

-Ahillejs nonāk strupceļa. Viņš izmisīgi veļas atriebties I lek­toram, bet viņam nav bruņu. Tādēļ viņa mate, juras nimfa Tetida, dodas uz Hefaista smēdi Lemna un ludz tam pagatavot jaunu ieroču un bruņu komplektu. Vairogs, protams, ir ši pasutijuma nagla, bet tam ir pieskaņoti lielu aizsargi, krušu plāksne un ķive­re. leterpies šaja lieliskaja ģērba, Ahillejs stajas Hektoram pretī kaujas lauka, cīnās divkauja un princi nogalina. Pēc tam viņš pie­sien liķi pie saviem ratiem un vada to ap pilsētu, līdz Trojas kara­lis Priams, Hektora tevs, ierodas Ahilleja telti un ludz varonim iespeju atgūt sava dela ķermeni. Vecā vira sāpes Ahilleju ta aiz­kustina, ka viņš beidzot atvadas no savam dusmām un atdod lī­ķi, un visi dzīvo ilgi un laimīgi. Tikai vairums nomirst.

-Cik atceros, Ahilleju nonaveja saindēta bulta, iešauta papēdi.

- Ta ir plaši izplatīta kļūda, - profesors aizradija. - Ahilleja papēdis ir mīts.

- Tas viss ir viens nolāpīts mīts, - Mjuirs norūca.

Rids aizkaitināts uzmeta viņam nicīgu skatienu.

- Es tūlīt visu paskaidrošu. Saprotiet, Ahilleja papēdis neie­tilpst sākotnējā leģenda. Neviena no agrīnajiem avotiem nekas ne­liecina, ka viņam iešauts papēdi vai ka ta viņam bijusi varigaka vieta. To nemin neviens rakstītais avots līdz pat pirmajam gad­simtam musu erā, septiņus vai astoņus gadsimtus pēc Homēra. Homērs nerunaja par Ahilleja navi. "lliada" beidzas, pirms varo­nis mirst, un "Odiseja" pieveršas stāstām jau pec kada laika.

- Ja par to neruna Homērs, kurš tad runa?

Rids paliecās uz priekšu.

- Klasiskajam laikmetam beidzoties, Homērs bija kļuvis par grieķu civilizācijās pamatakmeni. Viņa poēmas bija kaut kas lī­dzīgs Bībeles, Šekspīra un karaļa Artura sajaukumam. Bet I īomērs šos stāstus neizgudroja, tikai adaptēja atbilstoši savai dzejai. Le­ģendas par Troju jau eksistēja vairakas variacijas, kas pārklājās un dažreiz bija pretrunīgas, mutiskās poēmas un teikas, miti un nostāsti. Sakuma 1 lomera stāsts bija tikai viens variants. Pec tam tas pakapeniski kļuva par iecienītāko versiju, vēlāk jau ticamāko. I ,uk, cik varens iespaids bija viņa dzejai.

- Bet laika parbaudi izturēja ari pārejās leģendas; Homēra stās­tiem bez tam nebūtu jēgas. Saglabajies plašs literatūras klāsts no citiem dzejniekiem, rakstniekiem un dramaturgiem, kuri savu dar­bu pamata lika Trojas karu. Tie bija Sofokls, Eishils, Virgilijs, ne­maz nerunājot par Šekspīru, Tenisonu, Čoseru… Šis saraksts vār­dā tieša nozīme ir bezgalīgs, jo tiek papildināts joprojām, vairak ka divarpus tukstošus gadu pec brīža, kad Homērs pierakstīja sa­vus vārdus.

- Kas tadā gadījuma notika ar Ahilleju?

- Tradicionalais stāsts vēsta, ka viņš mira no Parīda rokas, var­būt saņēma bultu kaja, cīnīdamies pie Trojas vārtiem. "Odisejā" minēts, ka grieķi viņu kremeja un apglabāja pelnus zelta urna ne­tālu no Dardaneļu juras šauruma ietekas.

Vēlāk uz abam šīm urnām jo lielu un varenu kalnu

Sametam kopīgiem speķiem mēs, argiešu šķepmeši svētie,

Redzamā jūrmalas krasta pie plaša Hellesponta viļņiem,

lai to no tālienes ari jau jūrā var jūrnieki redzet.

Grants pacēla skatienu.

- Vai ta ir taisnība? Kaps tur ir vēl joprojām?

- Bosfora krasta ir kapu kalni, - Marina atbildēja profesora vie­ta. - Arheologi tos izpētīja, bet neatrada neko interesantu. Vismaz vairogu ne.

- Turklāt kremācijā tika praktizēta jau dzelzs laikmeta, - Rids piebilda. - Mikēnieši Troja savus mirušos apbedītu kapenes. Tas ir poēmas anahronisms.

Mjuirs piecēlās kajas.

-Anahronisms? Viss te ir viens velna anahronisms. Mes cen­šamies atrast kaut ko ļoti svarīgu valsts interesēm, bet jus man varat paradīt tikai pratuļojumus un tris tukstošus gadu senas pē­das. Mani neinteresē, kur Ahilleju sašāva, papēdi vai galva, vai viņu kremēja vai apglabaja. Viņš nebiju īsts, sasodīts!

- Kads bija īsts. - Rīda balsi ieskanejas tērauds. - Varbūt viņa vārds nebija Ahillejs, viņa papēdis droši vien nebija vangaks par visu pārējo ķermeni un es neticu, ka viņa mate bija juras nimfa… bet kads bija īsts. Ja I .ernnas kalēji i/gatavoja šo vairogu, kads to ieguva sava īpašuma. Kads neparasts cilvēks, tik darga un svēta bruņojuma cienīgs. Kads, kurš iedvesmoja mītus un leģendas, lai cik sagrozītas un sakropļotas tās velak kļuva. Kads, kura dzīve atstaja neizdzēšamas pēdas vēsturē.

- Vēsture? Man šķita, ka mes runājām par literatūru. Mītiem.

- Pirms simt gadiem visi doma ja, ka Trojas karš ir tikai mīts, izdomāts no sakuma līdz beigām. Piepeši Šlimanis saka rakt. Bez veltīgiem mēģinājumiem, bez meklejumos pavadītiem gadiem. Viņš devas tieši uz Troju un iedūra lāpstu zeme. Pec tam viņš de­vas uz Mikenu, Agamemnona galvaspilsētu, un izdarīja tieši to pašu.

Grants ieinteresēts sagrozijas.

- Ka viņš zināja, kur jamekle?

-To zinaja visi. - Rids bija aizkļuvis līdz telpas centram. Šķi­ta, ka gāzes liesma ieskauj viņu ka savdabīgs nimbs. - Tieši tas bija tik pārsteidzoši. Šis zinašanas nepazuda. Mums vel jopro­jām ir ceļveži, radīti pirms diviem tūkstošiem gadu, kas sniedz šis vietas aprakstus klasiska laikmeta tūristiem. Mes zaudējam ti­kai ticību, tikai pārliecību, ka šajos stāstos slēpjas patiesība. Šli­manis gluži vienkārši noticēja.

Mjuirs nodzēsa cigareti uz. altara un iesvieda to ugunij pare- dzetaja dobuma.

- Lieliski. - Viņa balsi skarbu darīja ņirdzīgā neticība. - Un ko man tagad darīt? Laisties uz Turciju un uzrakt visus paugu­rus, meklejot vairogu?

- Tas nebūs nepieciešams. - Rids bija atguvis savaldību un runa ja jau ramak. - Ja stāsti ir patiesi, mes vairogu tur neatrastu.

- Jūs teicat, ka Ahilleju apglabaja Troja.

- Taisnība. Bet bruņas netika apraktas. Tās bija pārak vērtī­gas. Grieķi rīkoja sacensības, lai noskaidrotu, kurš tās mantos, un uzvarēja Odisejs.

- Pie visiem svētajiem, vai tas nekad nebeigsies? Kur viņš lika tas bruņas?

-Tas nevienam nav zināms. Šis ir bridis, kad Ahilleja vairogs bez pedam pazūd no leģendām. Odisejs, protams, paliek musu redzesloka - viņa desmit gadus ilgušais mājupceļš uz Itaku ir "Odisejas" sižeta pamata, bet "Odiseja" ne reizi netiek pieminē­tas Ahilleja bruņas; ir tikai viens neskaidrs mājiens, ka viņš tas ieguvis sacensības. Ja atceramies, cik bieži Odiseja kuģi cieta da- žadas avarijas ceļojuma laika, ir grūti noticēt, ka bruņas nokļuva majas līdz ar viņu.

Mjuirs atvēra ziloņkaula etviju; viņa pirksti taustijas iekšā, bet neatrada nevienu cigareti. Viņš pacēla skatienu un ielūkojās acīs Rīdām.

- Metīsim pie malas visas blēņas un māņus. Vai jums ir kada doma, kur mes varētu meklet vairogu, vai arī man jasuta ziņa uz Londonu, ka viss beidzies?

Abi vīrieši bridi nikni veras viens uz otru.

- Es nezinu, kur ir vairogs.

Etvija ar klikšķi aizcirtas, un Mjuirs pagriežas uz izejas pusi.

- bet zinu, kur jasak meklejumi.