Mess-Mend jeb jenkiji Petrogradā

EPILOGS

Bet Midltaunā kokapstrādāšanas rūpnīcā darbs rit mierīgi, it kā nekas nebūtu noticis. Gaišmatainais milzis veikli rīkojas ar ēveli, notrausdams no pieres sviedru lāses. Viņa skotele pland, skaidas griežas mākoņiem, bet balss uzsāk pazīstamo dziemiņu:

Veidojam jūs bez vainas, Vēlam jums līgavaiņus, Daiļas jūs tā kā dainas — Strādnieku lolojums.

Naidnieku kvartalos drošas Stājaties sardzē možas — Bankas un celtnes košas Piederēs visas jums!

— Paklausies, Džim Dolar, — Mikaels Tingsmeistars teica, apstājies ēvelēt un skatīdamies uz mani ar savām zilajām, plati ieplestajām acīm, — tu esi mazliet visu šo stāstu piepušķojis. Zēni stipri kurn uz tevi, ka tu esot izpaudis mūsu noslēpumus pirms laika.

— Bet vai tad tas slikti, Mik? — es atvaicāju. — Mans uzdevums — aprakstīt, bet jūsējais — rīkoties.

Priecīgas, pazīstamas sejas mūs apstāja barā. Tur bija Lorijs ar pelēkajām acīm, solidais Vilings, Neds ar garo degunu un Bjutija, kas priecīgi luncināja asti. Tur bija vecais Sorovs ar pīpi zobos, Bisks, Toms un Van- Gops ielūkojās darbnīcā sakarā ar šodienas notikumiem. Un pat jaunietis Karlo un kāds puisis no Bindorfas tapešu fabrikas, kas beidzot bija pievienojusies savienībai «Mend-Mess», pabāza pa durvīm savu degunu.

— Labi, nerunā tik daudz! — viņi uzsauca, draudzīgi iegrūzdami man dunku sānos. — Iekod tikai savu pjāpu sievas mēli zobos attiecībā uz turpmāko!

Un darbnīcā visi kā viens sāka dziedāt Mika dziesmiņu:

Stobros un lodēs cietās, Dārgajās rotaļlietās, Visur un visās vietās Mūsu zīmogs ir.

Tēvu tulznas un bažas, Postu, trūkumu, važas Lietas atriebs jums pašas, Tās ir strādnieku darbs.

Dzims Dolārs.

Uzrakstīts 1923.—1924. gada novembri- janvari Petrogradā. Pārstrādāts 1954. gada jūlijā-augustā Ķratovā.