Fonds

8.

Tēraudlietuve bija plaša, un tajā valdīja vecīga smaka, ko īsti nespēja iznīcināt nekādi virspusēji remontdarbi. Pašlaik tā bija tukša, un apkārtējais klusums, kas uzņēma neierasto viesi Komdoru un viņa pavadoņus, šķita gluži nedabisks.

Mallovs ar nevērīgu kustību bija novietojis uz diviem balstiem tērauda loksni. Paņēmis Tvēra sniegto instrumentu, viņš satvēra to aiz ādas roktura.

- Šis rīks ir bīstams, - viņš teica, - bet tikpat bīstams var būt arī ripzāģis. Vienkārši vajag turēt pirkstus pienācīgā attālumā.

To teikdams, viņš aši pārvilka instrumenta uzgali pāri tērauda loksnei visā tās garumā, un loksne tūlīt bez trokšņa sadalījās divās daļās.

Klātesošajiem izlauzās vienbalsīgs pārsteiguma sauciens, un Mallovs iesmējās. Viņš paņēma vienu no loksnes pusēm un atspieda to sev pret ceļgalu. - Grieziena dziļumu iespējams precīzi noregulēt līdz collas simtdaļai, un divu collu loksni var pārgriezt tikpat viegli kā šo. Ja biezums ir precīzi noteikts, var nolikt tēraudu uz koka galda un pāršķelt metālu, neieskrā-pējot koku.

Un ik pēc dažiem vārdiem kodolgriezējs sakustējās, un pāri telpai aizlidoja nošķelts tērauda gabals.

- Tā notiek tērauda griešana, - Mallovs teica.

Viņš pasniedza instrumentu atpakaļ. - Vai arī cita iespēja: jums ir ēvele. Vai gribat padarīt loksni plānāku, izlīdzināt kādu negludumu, noņemt rūsu? Skatieties!

No atdalītās tērauda loksnes puses atlēca plāna, caurspīdīga skaida sešu, astoņu un pēc tam divpadsmit collu garumā.

- Vai arī ņemam urbi. Darbojas viens un tas pats princips.

Tagad ap viņiem bija sapulcējies vesels pūlis. Roku veiklības izrāde, burvju mākslinieka priekšnesums, vodeviļa - tas viss bija apvienojies intensīvā tirgošanās mākslā. Komdors Aspers grozīja pirkstos tērauda strēmeles. Augsti valdības ierēdņi stiepās cits citam pār plecu un sačukstējās, bet Mallovs tikmēr ar kodolurbja pieskārieniem sita precīzus, glīti apaļus caurumus collu biezā rūdītā tēraudā.

- Vēl tikai viens demonstrējums. Lai kāds atnes divus īsus caurules gabalus!

Tādas vai citādas nozares godājamais pārvaldnieks vispārējās pacilātības un galvas lauzīšanas karstumā paklausīgi steidzās izpildīt teikto, nevērīgi notraipīdams rokas kā vienkāršs melnstrādnieks.

Mallovs novietoja caurules gabalus stateniski, paņēma dzirkles, ar vienu vēzienu nolīdzināja to galus un saspieda nogludinātās vietas kopā.

Un visu priekšā gulēja viena vesela caurule! Vienlaidu priekšmets bez jebkādiem nelīdzenumiem savienojuma vietā!

Tad Mallovs palūkojās uz skatītājiem un iesāka runāt, taču pēc pirmā vārda sastomīdamies apklusa. Satraukums caururba viņu kā degoša bulta, un pakrūti sāka durstīt asas, ledainas adatas.

Vispārējā jucekļa vidū Komdora personīgā miesas-sardze bija izlauzusies līdz priekšējai rindai, un Mallovs pirmoreiz atradās pietiekami tuvu, lai sīkāk nopētītu tās nepazīstamos ieročus.

Tie bija kodolieroči! Kļūdīties viņš nevarēja: parastais ierocis nevar būt ar tādu stobru. Tomēr tas nebija pats svarīgākais. Tas vispār nebija svarīgi.

Uz ieroču laidēm, dziļi iegravēta apbružātā zeltījuma virskārtā, bija redzama kosmosa kuģa un saules emblēma!

Tā pati kosmosa kuģa un saules emblēma, kas rotāja ikvienu biezo sējumu Fonda iecerētajai un uzsāktajai, bet vēl nepabeigtajai Enciklopēdijai. Tā pati kosmosa kuģa un saules emblēma, kas neskaitāmus gadus bija mirdzējusi uz Galaktikas Impērijas karoga.

Mallovs runāja, mehāniski raidīdams vārdus cauri un apkārt satraukto domu virpulim. - Pārbaudiet šo cauruli! Tas ir viens vesels priekšmets. Protams, tas nav ideāls: savienošanas process nav jāveic ar rokām.

Turpmāki burvju triki vairs nebija vajadzīgi. Darbs bija padarīts. Mallovs bija beidzis. Viņš bija panācis to, ko vēlējies. Tagad viņš domās redzēja tikai vienu. Zelta lodi ar tradicionālajiem stariem un ieslīpo, cigāram līdzīgo apveidu, kas attēloja kosmosa kuģi.

Impērijas kosmosa kuģa un saules emblēma!

Impērija! Iespaidīgais vārds! Kaut gan pagājuši simt piecdesmit gadi, kaut kur Galaktikas dziļumos joprojām pastāvēja Impērija. Un tā atkal pletās plašumā, tuvodamās Perifērijai.

Mallovs smaidīja.