Fonds

8.

Kad televizora ekrānā parādījās prinča Lefkina attēls, Vjennisa istabās iestājās mēms klusums. Redzot sava dēla izmisušo seju un saplēsto uniformu, reģents izbiedēts ieelsojās un pēc tam sabruka krēslā ar pārsteigumā un bailēs sašķiebtu seju.

Hardins nesatricināmā mierā klausījās, salicis rokas klēpī, bet tikko kronētais karalis Lepolds sarāvies tupēja pašā krēslainākajā kaktā, krampjaini kodīdams zeltā izšūdināto piedurkni. Pat karavīri, kas stāvēja pie durvīm, turēdami gatavībā kodolblasterus, bija zaudējuši bezkaislīgās sejas izteiksmes, kādas piederas militārpersonām, un meta zaglīgus skatienus uz televizora ekrānā redzamo tēlu.

Lefkins runāja negribīgi, pagurušā balsī, kurā nebija draudzīgu toņu, un ik pa brīdim apklusa, it kā gaidīdams priekšā lasītu tekstu.

- Anakreona flote ... apzinādamās savas misijas raksturu ... un atteikdamās kļūt par dalībnieci... atbaidošai zaimošanai... dodas atpakaļ uz Anakreonu ... ar sekojošo ultimātu ... pret zemiskajiem grēciniekiem ... kuri uzdrīkstējušies vērst nožēlojami pasaulīgu spēku ... pret Fondu... visas svētības avotu... un pret Galaktikas Garu. Tūlīt pārtrauciet jebkādu karadarbību pret... patieso ticību... un atbilstošā manierē garantējiet mūsu flotei ... kā pieprasa mūsu ... priesteris un pavadonis

Teo Aporats ... ka tāda karadarbība nekad nākotnē neatkārtosies ... - Pēc šiem vārdiem iestājās ilgs klusuma bridis, pēc kura viņš turpināja: - ... un ka bijušais princis reģents Vjenniss ... tiek arestēts ... un nodots priesteru tiesai... kas izskatīs viņa noziegumus. Pretējā gadījumā karaliskā flote ... atgriežoties uz Anakreona ... sagraus pili līdz pamatiem ... un spers jebkādus soļus ... kas nepieciešami... lai iznicinātu grēcinieku perēkli ... un šobrīd valdošo ļaunuma ligzdu ... kas posta cilvēku dvēseles.

Balss aprāvās elsainā šņukstā, un televizora ekrāns nodzisa.

Hardina pirksti veikli pārslīdēja kodolspuldzei, un tās gaisma kļuva arvien bālāka, līdz bijušais reģents, karalis un karavīri blāvajā krēslā pārtapa miglainās ēnās, un pirmo reizi visi klātesošie ieraudzīja auras loku ieskaujam Hardinu.

Tā nebija spilgtā, kvēlojošā gaisma, kas mēdza ieskaut karaļus; tā bija mazāk uzkrītoša, mazāk spilgta, tomēr savā ziņā iespaidīgāka un iedarbīgāka.

Hardina balsī skanēja maiga ironija, kad viņš uzrunāja to pašu Vjennisu, kurš pirms stundas bija pasludinājis viņu par karagūstekni un lēmis Termina planētu iznīcībai, bet tagad kļuvis par bailēs sakņupušu, mēmu un satricinātu ēnu.

- Ir kāda sena teika, - Hardins teica, - iespējams, tikpat sena kā pati cilvēce, jo vissenākie pieraksti, kuros tā minēta, ir vēl senāku ierakstu kopijas, tomēr tā jūs varētu interesēt. Tā skan šādi:

“Zirgs, kura stiprais un bīstamais ienaidnieks bija vilks, dzīvoja nepārtrauktās bailēs par savu dzīvību. Nonācis izmisumā, viņš iedomājās, ka vajadzētu atrast spēcīgu sabiedroto. Tāpēc viņš devās pie cilvēka, apgalvodams, ka vilks gluži tāpat ir cilvēka ienaidnieks. Cilvēks nevilcinādamies piekrita šai savienībai un apsolīja tūlīt nogalināt vilku, ja vien jaunais partneris palīdzēs viņam pārvietoties ar lielāku ātrumu. Zirgs bija ar mieru un ļāva cilvēkam uzlikt sev iemauktus un seglus. Cilvēks uzlēca zirgam mugurā, nomedīja vilku un to nogalināja.

Juzdamies priecīgs un atvieglots, zirgs pateicās cilvēkam un sacīja: “Tagad, kad mūsu kopīgais ienaidnieks ir miris, ņem nost šos iemauktus un seglus un atdod man brīvību!”

To dzirdēdams, cilvēks skaļi iesmējās un atbildēja: “Nemūžam!” Un viņš apņēmīgi iecirta zirgam sānos piešus.”

Klusums ieilga. Ēna, kas iepriekš bija Vjenniss, neizkustējās no vietas.

Hardins klusi turpināja: - Ceru, ka jūs saskatījāt analoģiju. Savā dedzīgajā vēlmē nostiprināt mūžīgu varu par pašu ļaudīm, Četru Karalistu karaļi pieņēma zinātnes reliģiju, kas darīja viņus dievišķus; šī pati reliģija bija viņu iemaukti un segli, jo tā ielika kodolenerģijas dzīvo spēku priesteru kārtas rokās - un iegaumējiet, viņi saņēma norādījumus no mums, nevis no jums. Jūs nogalinājāt vilku, bet nespējāt atbrīvoties no...

Vjenniss pielēca kājās, un viņa acis ēnainajā kaktā gailēja kā ugunīgi dobumi. Viņa balss skanēja čerkstoši un saraustīti. - Un tomēr es tevi dabūšu rokā! Tu neaizbēgsi! Tu sapūsi! Lai viņi uzsper mūs gaisā! Lai viņi visu uzsper gaisā! Tu sapūsi! Es tevi uzveikšu!

- Karavīri! - viņš histēriski nodimdināja. - Nošaujiet to velnu! Saspridziniet viņu lupatās! Saspridziniet viņu!

Hardins sēdēdams pagriezās pret karavīriem un pasmaidīja. Viens no tiem notēmēja uz viņu ar kodol-blasteru un pēc tam to nolaida. Pārējie pat nepakustējās. Klusinātās auras apņemtais, pašpaļāvīgi smaidošais Termina mērs Salvors Hardins, kura acu priekšā visa Anakreona vara bija sabirzusi putekļos, viņiem bija pārāk varens pretinieks, lai tam stātos pretī par spīti brēcošā maniaka pavēlēm.

Nesakarīgi kliegdams, Vjenniss aizstreipuļoja līdz tuvākajam karavīram. Ar neapvaldītu kustību viņš izrāva tam no rokām blasteru un notēmēja uz Hardinu, kas pat nepakustējās, un nospieda gaili.

Bālais nepārtrauktais staru kūlis atsitās pret spēka lauku, kas ieskāva Termina mēru, un neitralizēts pazuda tajā, nenodarījis nekādu ļaunumu. Vjenniss piespieda stingrāk un mežonīgi iesmējās.

Hardins joprojām smaidīja, un viņa aizsarglauka aura tikko jaušami iegailējās, uzsūcot kodolstara enerģiju. Lepolds savā kaktā aizsedza acis un ievaidējās.

Un tad Vjenniss ar izmisuma kliedzienu mainīja mērķi un izšāva vēlreiz. Nākamajā brīdī viņš ar sašķaidītu galvu nokrita uz grīdas.

Hardins sarāvās, redzēdams drūmo skatu, un nomurmināja: - “Tiešas rīcības” cilvēks līdz galam. Pēdējais glābiņš!

Laika Velve bija cilvēku pilna, pārpildīta līdz pēdējai iespējai, un tie, kuriem nepietika sēdvietu, vairākās rindās drūzmējās telpas aizmugurē.

Salvors Hardins domās salīdzināja daudzskaitlīgo pūli ar nelielo cilvēku saujiņu, kas pirms trīsdesmit gadiem bija apmeklējuši Hari Seldona pirmo parādīšanos. Toreiz šeit sēdēja tikai seši cilvēki - pieci vecie Enciklo-pēdisti, kas tagad visi bija miruši, un viņš pats, jaunais, formālais Pilsētas mērs. Tieši tajā dienā viņš ar Johana LI palīdzību bija izgaisinājis “formālā” vadītāja kauna zīmi.

Tagad stāvoklis bija pavisam citāds - citāds jebkādā nozīmē. Šodien Seldona parādīšanos gaidīja ikviens Pilsētas padomes pārstāvis. Hardins joprojām bija mērs, taču tagad viņš bija mērs ar varu un autoritāti, turklāt kopš pilnīgās Anakreona sagrāves - augsti godāts un cienīts mērs. Kad viņš bija atgriezies no Anakreona ar ziņu par Vjennisa nāvi un jaunu līgumu, kuru bija parakstījis trīcošais Lepolds, Padome gavilējošā vienprātībā bija apliecinājusi viņam pilnīgu uzticību. Kad cits pēc cita īsā laikā tika parakstīti līdzīgi līgumi ar katru no pārējām trim karalistēm - līgumi, kas nostiprināja Fonda varu un novērsa iespēju atkārtot Anakreona agresijai līdzīgus uzbrukuma mēģinājumus, - visās Termina pilsētas ielās tika rīkoti lāpu gājieni. Tik skaļi sumināts nebija pat Hari Seldona vārds.

Hardina lūpas noraustījās. Līdzīgu popularitāti viņš bija pieredzējis arī pēc pirmās krīzes.

Otrā telpas malā Šefs Sermaks un Luiss Borts bija iegrimuši dzīvā sarunā, un nesenie notikumi viņus, šķiet, nemaz nebija izsituši no sliedēm. Viņi bija pievienojušies uzticības balsojumam, uzstājušies ar runām, kurās publiski atzinuši savus maldus, taktiski atvainojušies par dažiem saviem izteikumiem agrākajās diskusijās, aizbildinoties, ka sekojuši tikai sava prāta un sirdsapziņas balsij, - un tūdaļ pat sarīkojuši jaunu Rīcības partijas kampaņu.

Johans Lī pieskārās Hardina rokai un zīmīgi norādīja uz rokas pulksteni.

Hardins paskatījās augšup. - Sveiks, Lī! Vai tu joprojām esi sapīcis? Kas par vainu?

- Viņam jāparādās pēc piecām minūtēm, vai ne?

- Tā varētu būt. Pagājušajā reizē viņš parādījās dienas vidū.

- Un ja nu tas nenotiek?

- Vai tu visu mūžu tirdīsi mani ar savām bažām? Ja nenotiks, tad nenotiks.

Lī sarauca pieri un lēni papurināja galvu. - Ja šis pasākums izgāzīsies, mēs no jauna būsim tintē. Bez Seldona atbalsta mūsu panākumi noplaks, un Sermaks varēs brīvi sākt visu no gala. Viņš vēlas pilnīgu Četru Karalistu aneksiju un tūlītēju Fonda ekspansiju - ja vajadzīgs, ar spēku. Viņš jau ir sācis savu kampaņu.

- Es zinu. Ugunsrijējam ir jārij uguns pat tad, ja pašam tā jāsakur. Un tev, Lī, ir jāraizējas pat tad, ja pašam kaut jāsitas nost, lai atrastu iemeslu.

Lī grasījās atbildēt, bet tieši tajā brīdī viņam aizsitās elpa: gaisma kļuva blāvi dzeltena un lēnām satumsa.

Viņš izstiepa roku pret stikla kabīni, kas aizņēma pusi telpas, un pēc tam ieelsodamies atkrita krēslā.

Kabīnē parādījās cilvēka stāvs - cilvēks ratiņkrēslā! -, un Hardins izslējās taisni. Viņš vienīgais no visiem klātesošajiem atcerējās dienu pirms vairākiem gadu desmitiem, kad šis tēls parādījās pirmoreiz. Toreiz viņš pats bija jauns un tēls bija vecs. Kopš tā laika tēls nebija kļuvis ne par dienu vecāks, bet Hardins bija manāmi novecojis.

Cilvēks lūkojās taisni uz priekšu, un viņa pirksti šķirstīja klēpi gulošo grāmatu.

- Es esmu Hari Seldons! - viņš teica. Balss skanēja vecīgi un klusi.

Telpā iestājās mēms klusums, un Hari Seldons rāmi turpināja: - Esmu ieradies šeit otro reizi. Protams, es nezinu, vai kāds no jums bija šeit pirmajā reizē. Patiesībā man nav nekādas iespējas ar maņu starpniecību uzzināt, vai kāds šeit vispār atrodas, bet tas nav svarīgi. Ja otrā krīze ir sekmīgi pārvarēta, jūs noteikti esat šeit; citas iespējas nav. Ja tomēr neesat šeit, tad otrā krīze jums ir bijusi pārāk smaga.

Viņš draudzīgi pasmaidīja. - Tomēr par to es šaubos, jo mani dati uzrāda deviņdesmit astoņu komats četru procentu iespējamību, ka pirmajos astoņdesmit gados nenotiks būtiskas novirzes no Plāna.

Saskaņā ar mūsu aprēķiniem jūs tagad esat panākuši varu pār barbariskajām karalistēm, kuras atrodas Fonda vistiešākajā tuvumā. Pirmajā krīzē jūs tās atturējāt, izmantojot Spēku Līdzsvaru, savukārt otrajā reizē jūs guvāt virsroku, izmantojot Gara Spēku pret Laicīgo Varu.

Tomēr tagad man pienāktos jūs brīdināt no pārliecīgas pašpaļāvības. Mans nolūks nav šajos ierakstos sniegt jums jebkādas priekšzināšanas, taču drošības labad vēlos norādīt, ka tagad jūs esat panākuši tikai jaunu līdzsvaru - kaut arī tādu, kurā jūsu stāvoklis ir ievērojami labāks. Kaut gan Gara Spēks ir pietiekami stiprs, lai atvairītu Laicīgās Varas uzbrukumus, tas nav pietiekami stiprs, lai uzbruktu pats. Tā kā arvien stiprāks kļūst pretējas iedarbības spēks, kas pazīstams ar Reģionālisma jeb Nacionālisma vārdu, Gara Spēks nevar dominēt ilgstoši. Esmu pārliecināts, ka nestāstu jums neko jaunu.

Starp citu, man jāatvainojas, ka runāju ar jums šādā grūti saprotamā valodā. Apzīmējumi, kurus es lietoju, labākajā gadījumā ir tikai tuvinājumi, taču nevienam no jums nav tādu zināšanu, lai spētu saprast psihovēstures patieso simboloģiju, tāpēc es cenšos darīt vismaz to, kas ir manos spēkos.

Pašreizējā situācijā Fonds ir sasniedzis tikai sākumu ceļam uz Otro Galaktikas Impēriju. Kaimiņu karalistes salīdzinājumā ar jums joprojām ir ievērojami pārākas gan cilvēku, gan līdzekļu resursu ziņā. Ārpus tām plešas haotiska barbarisma džungļi, kas aptver visu lielo Galaktikas pasauli. Šī loka iekšpusē atrodas tas, kas vēl palicis pāri no Galaktikas Impērijas, un pat novājinātā un irstošā stāvoklī tas joprojām ir neizmērojami varens.

Tajā brīdī Hari Seldons pacēla un atšķīra klēpī gulošo grāmatu. Viņa seja kļuva svinīgi nopietna. - Un nekad neaizmirstiet, ka pastāv vēl cits Fonds, kas tika nodibināts pirms astoņdesmit gadiem, - Fonds, kas atrodas Galaktikas otrā malā, uz Pēdējās Zvaigznes. Par to vienmēr būs vērts padomāt. Kungi, jums priekšā ir deviņsimt divdesmit gadu Plāna īstenošanai. Problēma ir jūsu rokās!

Viņš pievērsa skatienu grāmatai un izgaisa, un gaisma telpā atguva iepriekšējo spožumu. Klusums pārtapa vētrainās čalās, un Lī pieliecās Hardinam pie auss. - Viņš nepateica, kad atgriezīsies!

- Es zinu, - Hardins atbildēja, - bet esmu pārliecināts, ka tas nebūs agrāk kā tad, kad mēs ar tevi jau būsim droši un ērti šķīrušies no pasaules!