Fonds

2.

Bija tās pašas dienas vakars, un Jorana Sata vecpuiša dzīvokli Hardina ēkas divdesmit pirmajā stāvā Pabliss Manlio lēni malkoja vīnu.

Pabliss Manlio bija tas virs, kura sīkais, vecīgais augums dominēja divās ievērojamās Fonda iestādēs. Viņš bija mēra kabineta Ārlietu Ministrs, turklāt visām citām ārējām saulēm, izņemot vienīgi pašu Fondu, ari Vecākais Bīskaps, Svētā Ēdiena Sagādnieks, Tempļu Saimnieks un tā tālāk, gandrīz bezgalīgā skanīgu balsienu sajaukumā.

- Viņš tomēr piekrita, lai tu sūti to tirgotāju, -Manlio teica. - Tas šo to nozīmē.

- Bet neko lielu, - Sāts atbildēja. - Tuvākajā laikā tas mums neko nedod. Viss šis pasākums ir primitīva shēmo-šana, jo nav iespējams paredzēt, ar ko tas beigsies. Tīrā taustīšanās pa tumsu cerībā uztaustīt kaut ko noderīgu.

- Taisnība. Un šis Mallovs ir spējīgs virs. Ko iesākt, ja viņš tik viegli neuzķeras?

- Ar to mums jāriskē. Ja ir bijusi nodevība, tajās parasti tiek iesaistīti spējīgākie. Ja tā nav, tad mums vajadzīgs spējīgs virs, kas atklātu patiesību. Un Mallovs tiks uzraudzīts. Tava glāze ir tukša!

- Nē, paldies! Man pietiek.

Sāts piepildīja savējo un pacietīgi nogaidīja, kamēr sarunu biedrs kavējās neomulīgās pārdomās.

Lai kādas būtu šīs pārdomas, pie noteikta slēdziena viņš nenāca, jo pēkšņi ar negaidītu degsmi noprasīja:

- Sat, ko īsti tu domā?

- Es tev pateikšu, Manlio. - Plānās lūpas pavērās.

- Mēs atrodamies nākamās Seldona krīzes vidū.

Manlio brīdi pārsteigts skatījās uz viņu, tad klusi jautāja: - Kā tu to zini? Vai Seldons atkal ir parādījies Laika Velvē?

- Tas nemaz nav vajadzīgs, mans draugs. Padomā vien! Kopš Galaktikas Impērija pameta Perifēriju un atstāja mūs pašus savā ziņā, mums nekad nav bijis pretinieka, kuram piederētu kodolenerģija. Tagad tāds pirmoreiz ir radies. Tas pats par sevi ir zīmīgs fakts, pat tad, ja tas būtu vienīgais. Bet tas nav vienīgais! Pirmo reizi vairāk nekā septiņdesmit gadu laikā mēs esam piedzīvojuši plašu iekšējo politisko krīzi. Manuprāt, šī sakritība - iekšējās un ārējās krīzes vienlaicīgums -gaisina jebkādas šaubas.

Manlio acis savilkās ciešāk. - Ja tas ir viss, ar to nepietiek. Līdz šim ir bijušas divas Seldona krīzes, un abas reizes Fondam ir draudējušas briesmas iet bojā. Trešā krīze ir iespējama vienīgi tad, ja tādas briesmas atkārtosies.

Sāts nemēdza izrādīt nepacietību. - Tādas briesmas tuvojas. Kad krīze jau ir iestājusies, to var konstatēt katrs muļķis. īsteni pakalpot valstij var vienīgi tad, ja atklāj to dīglī. Paklausies, Manlio, mēs ejam pa plānotas vēstures taku! Mēs zinām, ka Hari Seldons izstrādāja nākotnes vēsturiskās iespējas. Mēs zinām, ka reiz atjaunosim Galaktikas Impēriju. Mēs zinām, ka tas prasīs aptuveni tūkstoš gadu. Un mēs zinām, ka šajā starplaikā mēs piedzīvosim vairākas nopietnas krīzes.

Atceries: pirmā krīze iestājās piecdesmit gadus pēc Fonda nodibināšanas, otrā - trīsdesmit gadus vēlāk. Kopš tā laika ir pagājuši gandrīz septiņdesmit pieci gadi. Tas bridis ir pienācis, Manlio, tas ir pienācis!

Manlio nenoteikti paberzēja degunu. - Un tu esi izstrādājis plānu, kā pārvarēt šo krīzi?

Sāts pamāja ar galvu.

- Un es nojaušu, - Manlio turpināja, - ka man tajā ir paredzēta sava loma?

Sāts vēlreiz apstiprinoši pamāja. - Pirms varam stāties pretī svešzemju kodolspēka draudiem, mums jāsaved kārtībā pašiem sava māja. Šie tirgotāji...

- Ā! - Manlio sastinga, un viņa skatiens kļuva modrs.

- Tieši tā. Šie tirgotāji! Viņi ir noderīgi, taču pārāk spēcīgi - un pārāk nekontrolējami. Viņi ir Citzemieši, skolojušies šķirti no reliģijas. No vienas puses, mēs apbruņojam viņus ar zināšanām, no otras puses, iznicinām paši savu spēcīgāko kontroles līdzekli.

- Un ja mums izdotos pierādīt nodevību?

- Ja tas izdotos, tad turpmākā rīcība būtu vienkārša un iedarbīga. Taču tas neatrisinātu galveno problēmu. Pat tad, ja viņu vidū nebūtu nodevības, šie ļaudis veidotu nedrošu segmentu mūsu sabiedrībā. Viņus pie mums nesaistītu ne patriotisms, ne kopēja izcelsme, ne reliģioza bijība. Savu laicīgo vadoņu iespaidā ārējās provinces, kuras kopš Hardina laikiem ir uzlūkojušas mūs par Svēto Planētu, var no mums atšķelties.

- To visu es saprotu, bet novērst...

- Novērst to ir nepieciešams ātri, pirms Seldona krīze sasniegusi augstāko punktu. Ja ārpusē ir kodolieroči un iekšpusē - neapmierinātība, risks var būt pārāk liels. - Sāts nolika tukšo glāzi, ko bija virpinājis plaukstās. - Un tas būs tavs uzdevums.

- Mans?

- Es to nevaru izdarīt. Manā amatā ieceļ, nevis ievēlē, un man nav juridiska spēka.

- Bet mērs...

- Tas nav iespējams. Viņš ir pilnīgi bezcerīga personība. Enerģisks vienīgi tad, kad jāizvairās no atbildības. Bet, ja parādītos neatkarīga partija, kas varētu ietekmēt pārvēlēšanas, varbūt viņš ļautu tai sevi vadīt.

- Bet, Sat, man nav nekādu iemaņu praktiskajā politikā!

- Atstāj to manā ziņā! Kas zina, kā apstākļi var iegrozīties, Manlio? Kopš Salvora Hardina laikiem vecākais bīskaps un mērs nekad nav bijis viena un tā pati persona. Bet tagad tas ir iespējams - ja vien tu labi paveiksi savu darbu.