Fonds

5.

Gāls neizpildīja savu solījumu. Nākamajā rītā viņu pamodināja klusināts telefona zvans. Viņš atsaucās, un tikpat klusināta reģistrācijas ierēdņa balss laipnā un piedienīgi nosodošā toni paziņoja, ka viņš esot aizturēts saskaņā ar Sabiedriskās Drošības Komitejas rīkojumu.

Pielēcis kājās, Gāls aizskrēja līdz durvīm un pārliecinājās, ka tās ir slēgtas. Atlika vienīgi apģērbties un gaidīt.

Viņam atnāca pakaļ un aizveda uz citu vietu, taču viņš joprojām bija aizturēts. Viņam ļoti pieklājīgi uzdeva jautājumus. Viss notika nevainojami civilizēti. Gāls paskaidroja, ka ir provincietis no Sinnaksa, ka ir mācījies tādās un tādās skolās un ieguvis matemātikas doktora grādu tādā un tādā datumā. Viņš pastāstīja, ka ir pieteicies uz darbinieka vietu doktora Seldona personālsastāvā un saņēmis pozitīvu atbildi. Vēl un vēlreiz viņš atkārtoja šīs detaļas; vēl un vēlreiz taujātāji atgriezās pie jautājuma par viņa pievienošanos Seldona projektam. No kurienes viņš par to uzzinājis, kādi būšot viņa pienākumi, kādus slepenus norādījumus viņš esot saņēmis, kāds esot visa tā mērķis?

Gāls atbildēja, ka to nezinot. Viņš neesot saņēmis nekādus slepenus norādījumus. Viņš esot zinātnieks un matemātiķis. Politika viņu neinteresējot.

Un beidzot laipnais pratinātājs noprasīja: - Kad Trantors ies bojā?

Gāls sastomījās. - Manas zināšanas ir nepietiekamas, lai uz to atbildētu.

- Vai jums palīdzētu atbildēt cita cilvēka zināšanas?

- Kā es varu runāt citu cilvēku vietā? - Gāls juta, ka viņam kļūst silti, pārlieku silti.

Pratinātājs taujāja tālāk: - Vai kāds jums ir stāstījis par šādas bojāejas iespēju un noteicis paredzamo laiku? - Kad jaunais cilvēks vilcinājās ar atbildi, viņš turpināja: - Jūs tikāt izsekots, doktor. Mēs bijām lidostā, kad jūs ieradāties, un mēs bijām skatu tornī, kamēr jūs gaidījāt norunāto tikšanos, un, protams, mēs noklausījāmies jūsu sarunu ar doktoru Seldonu.

- Tādā gadījumā jūs zināt viņa uzskatus šajā jautājumā, - Gāls atbildēja.

- Iespējams. Bet mēs gribētu dzirdēt tos no jums.

- Viņš domā, ka Trantors ies bojā tuvāko triju gadsimtu laikā.

- Vai viņš to pierādīja... hm... matemātiski?

- Jā. - Atbilde skanēja izaicinoši.

- Cik saprotu, jūs uzskatāt, ka šī... hm... matemātika ir pamatota?

- Ja doktors Seldons tā apgalvo, tad tā ir pamatota.

- Tādā gadījumā mēs drīz pie jums atgriezīsimies.

- Pagaidiet! Man ir tiesības uz advokātu. Kā Impērijas pilsonis es pieprasu ievērot manas tiesības!

- Tās tiks ievērotas.

Tā arī notika.

Pēc kāda laika istabā ienāca gara auguma vīrietis, kura vaibsti šķita pilnīgi stateniski un seja bija tik kalsna, ka neviļus gribējās jautāt, vai tajā pietiktu telpas smaidam.

Gāls paskatījās augšup. Viņš jutās nesakopies un paguris. Noticis bija pārāk daudz, kaut gan viņš atradās uz Trantora ne ilgāk par trīsdesmit stundām.

Vīrietis teica: - Mani sauc Lorss Avakims. Doktors Seldons mani atsūtīja pārstāvēt jūsu intereses.

- Ak tā? Nu tad klausieties! Es pieprasu tūlītēju apelāciju imperatoram. Esmu aizturēts bez iemesla. Neesmu vainīgs nekādā nodarījumā. Nekādā! - Viņš strauji pacēla plaukstas ar lejupvērstām delnām. - Jums tūlīt jānodod mana lieta Imperatoram!

Avakims tukšoja plakanu dokumentu mapi, rūpīgi izkraudams tās saturu uz grīdas. Ja Gālam būtu pieticis apņēmības pētīt izņemtos priekšmetus, viņš būtu pazinis Cellomet juridiskās veidlapas no plāna metāla, saritinātas un pielāgotas ievietošanai mazā personiskā kapsulā. Viņš būtu pazinis arī kabatas diktofonu.

Nepievērsdams uzmanību Gāla emociju uzplūdam, Avakims pabeidza darāmo un beidzot pacēla galvu. - Komiteja, bez šaubām, sekos mūsu sarunai ar izlūk-staru. Tas ir pretlikumīgi, bet viņi tik un tā to darīs.

Gāls nošņirkstināja zobus.

Avakims nesteidzīgi apsēdās krēslā. - Taču diktofons, kas man stāv šeit uz galda, kaut gan ārēji izskatās pēc gluži parasta balss ierakstītāja un labi kalpo savam mērķim, ir aprīkots ar papildiespēju pilnībā bloķēt izlūkstaru. To viņi uzreiz neatklās.

- Tātad es varu runāt.

- Protams.

- Vispirmām kārtām es gribu, lai manu lietu izskata Imperators.

Avakims ledaini pasmaidīja, un izrādījās, ka viņa kalsnajā sejā tomēr pietiek vietas smaidam. Vaigi sakrunkojās un izbrīvēja tam telpu. Viņš teica: - Jūs esat no provinces.

- Tik un tā es esmu Impērijas pilsonis. Tikpat tiesīgs kā jūs vai jebkurš šīs Sabiedriskās Drošības Komitejas loceklis.

- Bez šaubām, bez šaubām. Vienīgi jāpiebilst, ka jūs, būdams provinciālis, īsti neizprotat dzīvi uz Trantora. Imperators nekādas lietas neizskata.

- Kur vēl man iespējams vērsties ar protestu pret šo Komiteju? Vai pastāv kāda cita procedūra?

- Nepastāv. Praktiski nekādi palīdzības meklējumi nav iespējami. Juridiski jūs drīkstat vērsties pie Imperatora, bet viņš ar jūsu lietu nenodarbosies. Saprotiet, šodienas Imperators nav Entunu dinastijas Imperators. Diemžēl Trantors atrodas aristokrātijas ģimeņu rokās un Sabiedriskās Drošības Komiteju veido šo ģimeņu locekļi. Psihovēsture ir nemaldīgi prognozējusi šādu attīstības gaitu.

- Patiešām? - Gāls atjautāja. - Tātad, ja doktors Seldons spēj paredzēt Trantora vēsturi trīssimt gadu tālā nākotnē...

- Viņš spēj to paredzēt tūkstoš piecsimt gadu tālā nākotnē.

- Lai būtu tūkstoš piecsimt gadu! Kāpēc tad viņš vakar nevarēja paredzēt šārīta notikumus un mani brīdināt... Nē, es atvainojos! - Gāls apsēdās un atspieda galvu nosvīdušajā plaukstā. - Es labi saprotu, ka psihovēsture ir statistiska zinātne un nespēj precīzi paredzēt viena atsevišķa cilvēka nākotni. Saprotiet mani, es esmu izsists no sliedēm.

- Bet jūs maldāties. Doktors Seldons paredzēja, ka šorīt jūs apcietinās.

-Ko?!

- Diemžēl tā ir taisnība. Komiteja kļūst arvien naidīgāka pret viņa aktivitātēm. Jaunos biedrus, kuri pievienojas viņa grupai, ierobežo arvien enerģiskāk. Diagrammas liecināja, ka mūsu skatījumā būtu labāk, ja konflikts jau tagad sasniegtu augstāko punktu. Komiteja pati kustējās pārāk gausi, tāpēc doktors Seldons vakar jūs apmeklēja, lai piespiestu viņus rīkoties. Cita iemesla viņam nebija.

Gālam aizrāvās elpa. - Jūs mani satriecat...

- Lūdzu, nomierinieties! Tas bija nepieciešams. Doktors jūs neizvēlējās personīgu iemeslu dēļ. Jums jāsaprot, ka doktora Seldona plāni, kas izstrādāti uz attīstītas matemātikas bāzes vairāk nekā astoņpadsmit gadu gaitā, ietver visas iespējamības ar nozīmīgu varbūtības pakāpi. Šī ir viena no tām. Esmu atsūtīts šurp tikai ar vienu mērķi: pārliecināt jūs, ka jums nav jābaidās. Viss beigsies labi - projektam gandrīz noteikti un ar samērā augstu varbūtības pakāpi arī jums.

- Kāda ir šī varbūtība skaitļu izteiksmē? - Gāls noprasīja.

- Projektam virs 99,9 procentiem.

- Un man pašam?

- Atbilstoši man sniegtajām ziņām šī varbūtība ir 77,2 procenti.

- Tātad pastāv vairāk nekā viena iespēja no piecām, ka es tikšu notiesāts ar ieslodzījumu vai sodīts ar nāvi.

- Pēdējā iespēja ir mazāka par vienu procentu.

- Tā gan! Aprēķini par vienu cilvēku neko nenozīmē. Atsūtiet pie manis doktoru Seldonu!

- Diemžēl to es nevaru. Arī doktors Seldons ir arestēts.

Durvis atsprāga vaļā, pirms Gāls, celdamies kājās, paspēja iekliegties. Ienāca sargs, piegāja pie galda, paņēma diktofonu, apskatīja to no abām pusēm un iebāza sev kabatā.

Avakims klusi teica: - Man šis aparāts būs vajadzīgs.

- Mēs jums sagādāsim citu, advokāt, kas nerada statisko lauku.

- Tādā gadījumā mana intervija ir galā.

Gāls noskatījās, kā Avakims aiziet, un palika viens.

6

Tiesas prāva (vismaz Gāls to uzskatīja par tādu, kaut gan juridiski un metodiski tā maz līdzinājās sīki izstrādātajam tiesāšanas procesam, par ko viņš bija lasījis agrāk) nebija vilkušies ilgi. Pašlaik ritēja trešā diena. Tomēr Gāls jau tagad nespēja piespiest atmiņu atkāpties tiktāl atpakaļ, lai atcerētos prāvas sākumu.

Viņš pats nebija daudz tirdīts. Smagā artilērija tika vērsta pret doktoru Seldonu. Tomēr Hari Seldons sēdēja mierīgs un nesatricināms. Gālam viņš šķita vienīgais pasaulē atlikušais stabilitātes iemiesojums.

Klausītāju pulks bija neliels, un to veidoja vienīgi Impērijas baroni. Prese un apmeklētāji netika ielaisti, un nekāds vērā ņemams nepiederošo skaits, visticamāk, pat nezināja, ka risinās Seldona tiesas prāva. Gaisotnē valdīja neslēpts naidīgums pret apsūdzētajiem.

Pieci Sabiedriskās Drošības Komitejas locekļi sēdēja pie paaugstināta galda. Tie bija ģērbušies koši sarkanos un zeltītos amata tērpos, un galvā tiem bija spožas, cieši piegulošas plastikāta cepurītes, kas norādīja uz valkātāju piederību juristu kārtai. Vidū sēdēja Galvenais Komisārs Linge Čens. Gāls nekad nebija redzējis tik iespaidīgu lordu un fascinēts nenovērsa no viņa skatienu. Prāvas gaitā Čens runāja ļoti maz. Viņš nešaubīgi lika saprast, ka gari izteikumi ir zem viņa goda.

Prokurors ieskatījās savās piezīmēs, un pratināšana turpinājās; Seldons joprojām atbildēja uz jautājumiem.

J. Turpināsim, doktor Seldon! Cik cilvēku pašlaik ir iesaistīti jūsu vadītajā projektā?

A. Piecdesmit matemātiķi.

J. Kopā ar doktoru Gāļu Dorniku?

A. Doktors Dorniks ir piecdesmit pirmais.

J. A, tātad mums tagad ir piecdesmit viens? Pameklējiet atmiņā, doktor Seldon! Varbūt ir piecdesmit divi vai piecdesmit trīs? Vai varbūt pat vairāk?

A. Doktors Dorniks vēl nav oficiāli pievienojies manai organizācijai. Kad tas notiks, kopējais skaits būs piecdesmit viens. Pašlaik, kā jau teicu, tas ir piecdesmit.

J. Nevis gandrīz simt tūkstoši?

A. Matemātiķu? Nē.

J. Es neteicu “matemātiķi”. Vai kopējais skaits visās specialitātēs ir simt tūkstoši?

A. Ja visās specialitātēs, tad jūsu nosauktais skaitlis varētu būt pareizs.

J. Varētu būt? Es saku, ka tā ir. Es saku, ka jūsu projektā iesaistīto cilvēku skaits ir deviņdesmit astoņi tūkstoši piecsimt septiņdesmit divi.

A. Manuprāt, jūs esat pieskaitījis ari sievietes un bērnus.

J. (paceltā balsī) Deviņdesmit astoņi tūkstoši piecsimt septiņdesmit divi ir mana ziņojuma konkrētais skaitlis. Nav iemesla celt nebūtiskus iebildumus.

A. Es pieņemu nosauktos ciparus.

J. (ieskatoties piezīmēs) Tādā gadījumā pagaidām atliksim tos malā un pievērsīsimies citam jautājumam,

kuru esam jau diezgan daudz apsprieduši. Doktor Sel- . don, vai jūs varētu atkārtot savus uzskatus par Trantora nākotni?

A. Esmu jau teicis un saku vēlreiz, ka Trantors tuvāko triju gadsimtu laikā būs iznicināts.

J. Vai nedomājat, ka jūsu apgalvojums ir nelojāls?

A. Nē, ser. Zinātniska patiesība stāv pāri lojalitātei un nelojalitātei.

J. Vai esat pārliecināts, ka jūsu apgalvojums pauž zinātnisku patiesību?

A. Esmu.

J. Uz kāda pamata?

A. Uz psihovēstures matemātikas pamata.

J. Vai varat pierādīt, ka tā ir spēkā esoša matemātika?

A. Vienīgi citam matemātiķim.

J. (ar smaidu) Tātad jūs gribat teikt, ka jūsu patiesība ir pārāk ezoteriskas dabas, lai ikdienišķs cilvēks spētu to saprast? Man šķiet, ka patiesībai jābūt skaidrākai, mazāk mistiskai, atvērtākai visiem prātiem.

A. Dažiem prātiem tā nesagādā grūtības. Enerģijas transformācijas teorija, ko mēs pazīstam kā termodinamiku, ir bijusi skaidra un patiesa visā cilvēces vēstures gaitā kopš neatminamiem laikiem, tomēr iespējams, ka šeit atrodas cilvēki, kuri nespētu konstruēt pat iekšdedzes dzinēju. Turklāt tie ir augsti izglītoti cilvēki. Es šaubos, vai skolotie komisāri...

Tajā brīdī viens no komisāriem paliecās uz prokurora pusi. Viņa vārdi nebija dzirdami, bet šņācošā pieskaņa balsī vēstīja par nepārprotamu skarbumu. Prokurors pietvīka un pārtrauca Seldonu.

J. Mēs neesam šeit sapulcējušies, lai klausītos jūsu runas, doktor Seldon. Pieņemsim, ka esat izskaidrojis savu domu. Ļaujiet norādīt, ka jūsu paustie bojāejas paredzējumi, iespējams, ir vērsti uz to, lai grautu sabiedrības uzticību Impērijas valdībai kāda jums zināma savtīga mērķa labā.

A. Tā tas nav.

J. Ļaujiet aizrādīt, ka jūsu apgalvojums par laikposmu pirms tā dēvētās Trantora bojāejas ietver paredzējumu par dažādu veidu nemieriem.

A. Pilnīgi pareizi.

J. Un ka ar šo paredzējumu vien jūs cerat to īstenot un šādam gadījumam turēt gatavībā simttūkstoš cilvēku lielu armiju.

A. Pirmkārt, tā tas nav. Un, ja tā būtu, izmeklēšana jums parādīs, ka karadarbībai atbilstošu vecumu ir sasnieguši labi ja desmit tūkstoši no šiem cilvēkiem, un arī tie nav guvuši nekādu militāru apmācību.

J. Vai jūs darbojaties kā citas personas aģents?

A. Neviens mani nav nolīdzis, prokurora kungs.

J. Tātad jūs esat pilnīgi neieinteresēta persona? Jūs kalpojat zinātnei?

A. Tā ir.

J. Nu tad paskatīsimies, kā tas notiek. Vai nākotni ir iespējams mainīt, doktor Seldon?

A. Acīmredzot jā. Šī tiesas zāle nākamajās pāris stundās var eksplodēt, un tā var neeksplodēt. Ja tā eksplodētu, dažos maznozīmīgos aspektos nākotne neapšaubāmi mainītos.

J. Jūs spēlējaties ar vārdiem, doktor Seldon. Vai vispārējo cilvēku cilts vēsturi ir iespējams mainīt?

A. Jā.

J. Viegli?

A. Nē. Ar lielām grūtībām.

J. Kāpēc?

A. Cilvēku apdzīvotas planētas psihovēsturiskā tendence glabā sevī milzīgu inerci. Lai tāda planēta mainītos, tai jāsastopas ar kaut ko citu, kas iemieso lidzīgu inerci. Pārmaiņā jāiesaistās vai nu tikpat lielam cilvēku skaitam, vai arī, ja cilvēku skaits ir relatīvi mazs, tam vajadzīgs ļoti ilgs laiks. Vai jūs mani sapratāt?

J. Domāju, ka jā. Trantoram nav jāiet bojā, ja liels cilvēku skaits nolemj rīkoties tā, lai tas nenotiktu.

A. Jā, tā ir.

J. Un tam vajag simttūkstoš cilvēku?

A. Nē, ser. Tas ir krietni par maz.

J. Jūs esat pārliecināts?

A. Ņemiet vērā, ka Trantoru apdzīvo vairāk nekā četrdesmit miljardi cilvēku. Tendence, kas ved pretī bojāejai, nav saistīta tikai ar Trantoru, bet ar visu Impēriju, un Impērija aptver gandrīz kvintiljonu cilvēku.

J. Skaidrs. Tad varbūt simttūkstoš cilvēku spēj mainīt šo tendenci, ja viņi un viņu pēcteči cītīgi darbojas trīssimt gadu garumā.

A. Diemžēl nē. Trīssimt gadu ir pārāk īss laika posms.

J. Ā! Tādā gadījumā, doktor Seldon, mums atliek no jūsu apgalvojumiem izdarīt konkrētu secinājumu. Sava projekta ietvaros jūs esat sapulcējis simttūkstoš cilvēku. Ar tiem nepietiek, lai trīssimt gadu laikā mainītu Trantora vēsturi. Citiem vārdiem sakot, lai ko šie cilvēki darītu, viņi nespēj novērst Trantora bojāeju.

A. Diemžēl jums ir taisnība.

J. Un tajā pašā laikā jūsu simt tūkstoši nav paredzēti nelikumīgam mērķim.

A. Tieši tā.

J. (lēni un ar gandarījumu) Tādā gadījumā, doktor Seldon... Tagad, ser, ieklausieties ļoti uzmanīgi, jo mēs vēlamies dzirdēt pārdomātu un pamatotu atbildi. Kāds mērķis ir jūsu simttūkstoš cilvēkiem?

Prokurora balss bija kļuvusi spalga. Viņš bija aizcirtis slazdu, iedzinis Seldonu kaktā, izmanīgi atņēmis viņam jebkādu iespēju atbildēt.

Tobrīd zāli pāršalca sarunu dūkoņa, kas, pieņemdamās skaļumā, aptvēra aristokrātisko klausītāju rindas un pat ielauzās komisāru vidū. Sarkanzeltaini tērptās amatpersonas liecās cita citai pretī, un kņadas neskarts palika vienīgi Galvenais Komisārs.

Hari Seldons saglabāja nesatricināmu mieru. Viņš gaidīja, kad murdoņa izgaisis.

A. Mazināt šīs bojāejas sekas.

J. Ko tieši jūs ar to domājat?

A. Izskaidrojums ir vienkāršs. Gaidāmā Trantora bojāeja nav atsevišķs, izolēts notikums cilvēces attīstības gaitā. Tā būs kulminācija sarežģītā drāmā, kura sākās pirms gadsimtiem un turpinās arvien augošā tempā. Es runāju, kungi, par Galaktikas Impērijas progresējošo lejupslīdi un krišanu.

Tagad dūkoņa pārtapa vienmuļos auros. Prokurors, neviena neievērots, sauca: - Jūs atklāti sludināt, ka... -un apklusa, jo publikas kliedzieni: “Nodevība!” liecināja, ka doma ir uztverta bez atkārtotiem pūliņiem.

Galvenais Komisārs vienreiz lēni pacēla āmuru un ļāva tam nokrist. Dimdoņa atgādināja sulīgu gonga skaņu. Kad atbalsis bija apklusušas, norima arī klausītāju kņada. Prokurors dziļi ievilka elpu.

J. (teatrāli) Vai jūs aptverat, doktor Seldon, ka runājat par Impēriju, kura ir pastāvējusi divpadsmit tūkstošus gadu, piedzīvojusi kāpumus un kritumus daudzu paaudžu gaitā un baudījusi kvadriljona cilvēku labvēlību un mīlestību?

A. Es pārzinu gan Impērijas pašreizējo statusu, gan tās pagātnes vēsturi. Bez jebkādas necieņas varu apgalvot, ka man par to ir daudz labākas zināšanas nekā jebkuram klātesošajam šajā telpā.

J. Un jūs paredzat tās sabrukumu?

A. Šo paredzējumu ir noteikusi matemātika. Es neizsaku nekādus morālus spriedumus. Pats personīgi es jūtu nožēlu par šīm izredzēm. Pat tādā gadījumā, ja Impērija tiktu atzīta par nelabvēlīgu veidojumu (bet tas nav mans atzinums), anarhijas stāvoklis, kas sekotu tās krišanai, būtu vēl ļaunāks. Mana projekta mērķis ir cīnīties tieši pret šo anarhijas stāvokli. Impērijas krišana, kungi, tomēr ir visaptverošs notikums, un cīnīties pret to nav viegli. To veicina augoša birokrātija, dilstoša iniciatīva, individuālisma iesaldēšana, zinātkāres apslā-pēšana un simtiem citu faktoru. Kā teicu jau agrāk, šis process ir turpinājies gadsimtiem ilgi un ir pārlieku varens un visaptverošs, lai to apturētu.

J. Vai tad ikvienam nav redzams, ka Impērija ir tikpat spēcīga kā jebkad agrāk?

A. Spēka šķitums tiešām pastāv visapkārt. Šķiet, ka tāds stāvoklis ir mūžīgs. Bet redziet, prokurora kungs, satrunējis koka stumbrs izskatās spēcīgs un vesels līdz pat brīdim, kad vētra to pāršķel uz pusēm. Vētras vēstneši jau tagad svilpo Impērijas koka zaros. Ieklausieties ar psihovēstures ausim, un jūs dzirdēsiet krakstus.

J. (nenoteikti) Mēs šeit neesam tāpēc, doktor Seldom lai klau...

A. (noteikti) Impērija pazudis, un līdzi aizies visi tās ieguvumi. Uzkrātās zināšanas satrūdēs, un uzspiestā kārtība izirs. Turpināsies nebeidzami starpzvaigžņu kari; starpzvaigžņu tirdzniecība izjuks; cilvēku skaits ies mazumā; pasaules zaudēs saikni ar Galaktikas centru. Un tā tas paliks.

J. (sīka balss liela klusuma vidū) Mūžīgi?

A. Psihovēsture, kas spēj paredzēt krišanu, var izteikt pieņēmumus attiecībā uz gaidāmajiem tumšajiem laikiem. Impērija, kungi, kā nupat tika sacīts, ir pastāvējusi divpadsmit tūkstošus gadu. Tumšie laiki, kas sekos, ilgs nevis divpadsmit tūkstošus, bet trīsdesmit tūkstošus gadu. Radīsies Otrā Impērija, taču starp to un mūsu civilizāciju būs tūkstoš paaudžu cilvēku ciešanas. Mums pret to jācīnās.

J. (mazliet atguvies) Jūs runājat pats sev pretī. Iepriekš jūs teicāt, ka nespējat novērst Trantora bojāeju, tātad ari šo krišanu... tā dēvēto Impērijas krišanu.

A. Es nesaku, ka mēs spējam novērst Impērijas krišanu. Taču vēl nav par vēlu saīsināt tai sekojošo starplaiku. Ja manai grupai būs atļauts darboties, kungi, mums ir iespējams samazināt anarhijas laikposmu līdz vienam tūkstotim gadu. Pašlaik ir vārīgs bridis cilvēces vēsturē. Plašie masveida notikumi, kas strauji tuvojas, ir mazdrusciņ - tikai mazdrusciņ - jānovirza sānis. Tas nebūs daudz, bet varbūt ar to pietiks, lai dzēstu no cilvēces vēstures divdesmit deviņu tūkstošu gadu ciešanas.

J. Kā jūs to domājat izdarīt?

A. Glābjot cilvēces zināšanas. Cilvēku zināšanu kopsumma nav pieejama ne atsevišķam cilvēkam, ne cilvēku tūkstotim. Ja bojā ies mūsu sociālā struktūra, zinātne sašķīdis neskaitāmās drumstalās. Atsevišķi cilvēki zinās daudz tāda, ko vēstīs ārkārtīgi sīkās kopējo zināšanu daļiņas. Taču katra par sevi tās būs nederīgas un nevarīgas. No kopsakarības izrautās dzīvesziņas drumslas netiks nodotas tālāk. Paaudžu gaitā tās izzudīs. Bet, ja mēs tagad sagatavosim milzīgu visu zināšanu apkopojumu, tās nekad nezudīs. Turpmākās paaudzes balstīsies uz tām, un cilvēkiem nebūs pašiem tās jāatklāj no jauna. Vienā gadu tūkstotī tiks paveikts trīsdesmit tūkstošu gadu darbs.

J. Tas viss ir...

A. Tas ir mans projekts: mani trīsdesmit tūkstoši vīru kopā ar sievām un bērniem veltī pūliņus tam, lai izveidotu “Galaktikas Enciklopēdiju”. Sava mūža laikā viņi to nepabeigs. Es nenodzīvošu pat tik ilgi, lai redzētu tās īstenu sākumu. Tomēr līdz Trantora krišanas laikam šis darbs būs paveikts un Enciklopēdijas eksemplāri būs atrodami visās lielākajās Galaktikas bibliotēkās.

Galvenā Komisāra āmurs pacēlās un nolaidās. Hari Seldons nokāpa no paaugstinājuma un klusi apsēdās blakus Gālam.

Viņš pasmaidīja un jautāja: - Kā jums patika šī izrāde?

- Jūs spēlējāt spoži, - Gāls atbildēja. - Bet kas notiks turpmāk?

- Viņi pasludinās sēdes pārtraukumu un centīsies panākt privātu vienošanos ar mani.

- Kā jūs to zināt?

- Teikšu godīgi, - Seldons atbildēja. - Es nezinu. Tas atkarīgs no Galvenā Komisāra. Esmu pētījis viņu gadiem ilgi. Esmu mēģinājis analizēt viņa rīcību, taču jūs zināt, cik riskanti ir iekļaut indivīda untumus psi-hovēstures vienādojumos. Tomēr es neatmetu cerības.