Fonds

3.

Tikmēr otrā pilsētas malā krietni vienkāršākos apstākļos noritēja Hobera Mallova nākamā tikšanās. Ilgu laiku klausījies, viņš beidzot piesardzīgi teica: - Jā, es esmu dzirdējis par tavām kampaņām, lai panāktu tirgotāju dalību Padomē. Bet kāpēc tu tēmē tieši uz mani, Tver?

Džaims Tvers, kas ik bridi aicināts vai neaicināts mēdza atgādināt, ka pieder pie pirmajiem Citzemie-šiem, kuri saņēmuši pamata izglītību Fondā, apmierināts smaidīja.

- Es zinu, ko daru, - viņš teica. - Atceries mūsu pirmo tikšanos pagājušajā gadā!

- Tirgotāju konventā.

- Tieši tā. Tu vadīji sapulci. Tu bijis sasēdinājis tos masīvos sarkanģlmjus krēslos un pēc tam salocīji viņus, iebāzi sev kabatā un aizgāji projām. Un tu esi labi ieredzēts arī Fonda ļaužu vidū. Tev piemīt šarms - vai vismaz populāra dēkaiņa slava, un tas ir gandrīz tas pats.

- Lai tā būtu! - Mallovs sausi atmeta. - Bet kāpēc tieši tagad?

- Tāpēc, ka tagad ir mūsu izdevība. Vai tu zini, ka izglītības ministrs ir iesniedzis atlūgumu? Publiski tas vēl nav paziņots, bet ilgi nebūs jāgaida.

- Un kā tu to zini?

- Tāpēc, ka... nav svarīgi. - Tvers pikti atmeta ar roku. - Tā vienkārši ir! Rīcības partija irst pa visām

vīlēm, un mēs tūlīt pat varam to likvidēt ar tiešu prasību pēc tirgotāju līdztiesības vai, pareizāk sakot, pēc demokrātijas principa: par un pret.

Mallovs atlaidās dziļāk krēslā, pētīdams savus masīvos pirkstus. - Hmm... Atvaino, Tver! Es nākamajā nedēļā braucu prom biznesa darīšanās. Tev vajadzēs atrast kādu citu.

Tvers pārsteigts raudzījās viņā. - Biznesa darīšanās? Kas tās par darīšanām?

- Augstākā līmenī slepenas. Trīskārša prioritāte. Un tā tālāk, pats saproti. Man bija saruna ar mēra personīgo sekretāru.

- Ar to mūdzi Sātu? - Džaims Tvers aizsvilās. - Tas ir triks! Tas sasodītais tips grib tikt no tevis vaļā! Paklausies, Mallov...

- Nomierinies! - Mallovs uzlika plaukstu uz viņa sažņaugtās dūres. - Beidz trakot! Ja tas ir triks, tad es agri vai vēlu atgriezīšos un nokārtošu rēķinus. Bet, ja tā nav, tad tavs mūdzis Sāts dara labu mums. Paklausies, tuvojas Seldona krīze!

Mallovs gaidīja sarunu biedra reakciju, taču tādas nebija. Tvers tikai raudzījās viņā platām acīm. - Kas tā par Seldona krīzi?

- Ak, žēlīgā Galaktika! - Mallovs saniknots izgrūda, juzdamies nepatīkami pārsteigts. - Ko tu, ellē ratā, darīji, kad gāji skolā? Kā tu vispār vari uzdot tik idiotisku jautājumu?

Vecākais vīrietis sarauca pieri. - Vai tu varētu paskaidrot...?

Labu brīdi valdīja klusums. Tad Mallova vaibsti izlīdzinājās un viņš lēni sacīja: - Labi, es paskaidrošu. Kad Galaktikas Impērija sāka sairt un Galaktikas tālākās

nomales atkrita barbarismā un nošķīrās atsevišķi, Hari Seldons un viņa psihologu grupa vispārējā jucekli izveidoja koloniju, šo te Fondu, lai mēs varētu saglabāt mākslu, zinātni un tehnoloģiju un veidotu Otrās Impērijas kodolu.

- Ak jā, jā...

- Es vēl neesmu beidzis, - tirgotājs ledaini noteica. - Fonda turpmākā dzīve tika izplānota saskaņā ar psi-hovēstures zinātni un pēc tam attīstīta augstā līmenī, vienlaikus radot apstākļus, lai ik pa laikam iestātos krīzes, kas piespiestu mūs pēc iespējas straujāk iet pretī nākotnes Impērijai. Katra krīze, katra Seldona krīze, iezīmē mūsu vēsturē konkrētu laikmetu. Pašlaik mēs tuvojamies tādam pavērsienam - mūsu trešajai krīzei.

Tvers paraustīja plecus. - Laikam jau skolā par to stāstīja, bet tas bija ļoti sen. Mani skolas gadi ir tālākā pagātnē nekā tavējie.

- Acīmredzot tā ir. Labi, aizmirsti! Svarīgi ir tas, ka mani sūta projām šis krīzes tuvošanās bridi. Nav iespējams uzminēt, kāds būs mans stāvoklis atgriežoties, un Padomes vēlēšanas notiek katru gadu.

Tvers vērīgi ieskatījās viņā. - Vai tu esi kaut kam uz pēdām?

-Nē.

- Vai tev ir konkrēti plāni?

- Pilnīgi nekādu.

- Bet...

- Nav nekāda “bet”. Hardins reiz teica: “Lai gūtu panākumus, ar plānošanu nepietiek. Jābūt gatavam arī improvizēt.” Es improvizēšu.

Tvers nenoteikti pakratīja galvu, un abi piecēlās kājās, lūkodamies viens otrā.

Piepeši, bet pavisam lietišķi Mallovs teica: - Paklau, kā būtu, ja tu brauktu kopā ar mani? Nerādi tik apstulbušu seju, mīļo cilvēk! Tu taču biji tirgotājs, pirms nolēmi, ka interesantāk ir nodarboties ar politiku. Vismaz tā es esmu dzirdējis.

- Kurp tu brauksi? Pastāsti kaut vai to!

- Uz Vasalijas Aizas pusi. Konkrētāk nevaru paskaidrot, iekams neesam izlidojuši Visumā. Nu, ko tu saki?

- Varbūt Sāts nospriedis, ka man jāpaliek tur, kur viņš mani var paturēt acis.

- Diezin vai. Ja viņš grib tikt vaļā no manis, kāpēc lai negribētu tikt vaļā arī no tevis? Turklāt neviens tirgotājs nedosies Visumā, ja nevarēs izvēlēties pats savu komandu. Es ņemu līdzi, ko gribu.

Vecākā vīrieša acis iezibējās dīvaina dzirksts. - Lai notiek! Es braukšu. - Viņš pastiepa roku. - Tas būs mans pirmais ceļojums pēdējo trīs gadu laikā.

Mallovs satvēra un paspieda viņa plaukstu. - Labi! Lieliski! Un tagad man jāiet savākt savus puišus. Tu taču zini, kur atrodas “Tālās Zvaigznes” piestātne, vai ne? Rīt esi tur. Uz redzēšanos!