Fonds

5.

Komdors Aspers bija pasludinājis sevi par vienkāršās tautas pārstāvi. Viņa sirmie mati no pakausi atlikušā pusloka nekārtīgi krita uz pleciem, krekls prasīties prasījās pēc mazgāšanas, un runājot viņš sēcoši šņaukājās.

- Pie mums nekāda izrādīšanās nenotiek, tirgotāj Mallov, - Komdors teica. - Mēs nemīlam ārišķības. Jūs manī redzat tikai valsts pirmo pilsoni. Tieši tāda ir Komdora vārda nozīme, un tas ir mans vienīgais tituls.

Viņš izskatījās ārkārtīgi apmierināts ar šo stāvokli. - Patiesībā tieši to es uzskatu par ļoti spēcīgu saiti starp Korellu un jūsu zemi. Cik man zināms, jūsu ļaudis, līdzīgi mums, bauda republikas dāvāto svētību.

- Pilnīgi piekrītu, Komdor, - Mallovs nopietni atbildēja, domās norobežodamies no dzirdētā salīdzinājuma, - un uzskatu šo apstākli par sevišķi labvēlīgu zīmi turpmākam mieram un draudzībai mūsu valdību starpā.

- Mieram, ak jā! - Komdora šķidrā, sirmā bārda raustījās līdzi sentimentālajām sejas grimasēm. - Diezin vai visā Perifērijā atradīsies kaut viens, kuram Miera ideāls būtu sirdij tik tuvs kā man. Gluži patiesīgi varu apgalvot: kopš esmu stājies valsts priekšgalā, sekodams savam izcilajam tēvam, Miera bauslis nekad nav pārkāpts. Varbūt man to nevajadzētu sacīt, - viņš atturīgi noklepojās, - bet es esmu dzirdējis, ka mana tauta,

pareizāk, mani līdzpilsoņi, dēvējot mani par Asperu Vismīļoto.

Mallova skatiens pārslīdēja labi koptajam dārzam, kurā abi pastaigājās. Iespējams, šie iespaidīga auguma vīri, kuri itin kā nejauši grozījās dažādos rezidences kaktos ar dīvaini konstruētiem, bet neslēpti draudīgiem ieročiem rokās, nozīmēja tikai piesardzības soļus pret apmeklētāju. To varētu saprast. Taču augstie, tērauda sijām aprīkotie mūri, kas ieskāva visu teritoriju, bija nostiprināti acīmredzami nesen, un tāds pasākums lāgā nesaderējās ar Vismīļotā Aspera nosaukumu.

- Tādā gadījumā man ir veicies, ka varu kārtot darījumus tieši ar jums, Komdor. Apkārtējās pasaulēs, kurām nav laimējies ar gaišu cilvēku pārvaldību, valsts dzīvi bieži vada despoti un monarhi, kuriem trūkst tādu īpašību, kas valdnieku dara iemīļotu.

- Piemēram? - Komdora balsī ieskanējās piesardzīgs tonis.

- Piemēram, rūpes par savas tautas interesēm un labklājību. Turpretī jūs mani sapratīsiet.

Komdora skatiens kavējās pie grantētā celiņa zem abu kājām. Aiz muguras saliktās plaukstas ritmiski trinās viena pret otru.

Mallovs raiti turpināja: - Līdz šim laikam tirdzniecība starp abām mūsu valstīm ir cietusi neveiksmi dažādo ierobežojumu dēļ, kurus mūsu tirgotājiem uzspiedusi jūsu valdība. Jūs noteikti sen jau esat ievērojis, ka neierobežota tirdzniecība...

- Brīvā tirdzniecība! - Komdors nomurmināja.

- Lai būtu brīvā tirdzniecība. Jūs noteikti redzat, ka tā dotu labumu mums abiem. Jums ir daudz tāda, ko gribam mēs, un mums ir daudz tāda, ko gribat jūs. Vajadzīga tikai apmaiņa, lai abās pusēs pieaugtu turība. Tādam gaišam valdniekam kā jūs, tautas draugam - varētu teikt, tautas pārstāvim - nav vajadzīgi sīkāki skaidrojumi par šo tematu. Nevēlos apvainot jūsu gudro prātu, tāpēc es tajos neiedziļināšos.

- Taisnība! Es to saprotu. Bet ko jūs iesakāt? -Komdora balss pārtapa žēlabainā smilkstā. - Jūsu ļaudis vienmēr ir bijuši ļoti nesaprātīgi! Es atbalstu jebkādu tirdzniecību, ko mūsu ekonomika spēj īstenot, bet ne jau pēc jūsu noteikumiem! Es neesmu šeit vienīgais lēmējs. - Balss kļuva skaļāka. - Es kalpoju tikai sabiedriskajai domai! Mana tauta nepieņems tādu tirdzniecību, kam līdzi nāk uzspiesta reliģija.

Mallovs izslējās taisnāk. - Uzspiesta reliģija?

- Būtībā tā vienmēr ir noticis. Jūs noteikti atceraties Askona gadījumu pirms divdesmit gadiem. Vispirms jūsējie pārdeva viņiem dažas savas preces un pēc tam pieprasīja pilnīgu brīvību misionāru centieniem, lai šīs preces varētu pareizi lietot, un uzstāja, lai tiktu būvēti Veselības Tempļi. Pēc tam tika dibinātas reliģiskas skolas un piešķirtas neatkarīgas tiesības visiem reliģijas pārstāvjiem, un kāds bija rezultāts? Askons tagad ir neatņemama daļa no Fonda sistēmas, un Dižais Meistars pat personīgo apakšveļu nevar uzskatīt par savējo. Ak nē! Ak nē! Neatkarīgas tautas pašcieņa nemūžam to nepieļaus!

- Nekas no jūsu teiktā nav saistīts ar manu ierosinājumu, - Mallovs viņu pārtrauca.

-Nē?

- Nē. Es esmu Meistartirgonis. Mana reliģija ir nauda. Mani tracina viss šis misticisms un misionāru muldēšana, un es priecājos, ka jūs atsakāties to pieņemt. Tas vēl jo vairāk liecina, ka jūs esat mana tipa cilvēks.

Komdora smiekli skanēja spalgi un saraustīti. - Labi teikts! Fondam jau agrāk vajadzēja atsūtīt šurp jūsu kaluma cilvēku.

Viņš uzlika draudzīgu roku uz tirgotāja masīvā pleca. - Bet, cilvēk, jūs esat man pateicis tikai pusi. Jūs esat man pateicis, kas jums nav padomā. Tagad stāstiet, kas jums ir padomā!

- Padomā man, Komdor, ir vienīgi tas, ka jūs tiktu apbērts ar milzīgām bagātībām.

- Patiešām? - Komdors nošņaukājās. - Bet kam man vajadzīgas bagātības? Vienīgā īstenā bagātība ir savas tautas mīlestība. Tā man jau pieder.

- Jums var būt gan viens, gan otrs, jo pilnīgi iespējams ir ar vienu roku krāt zeltu un ar otru vairot mīlestību.

- Nudien, jaunais cilvēk, tā būtu interesanta parādība, ja kaut kas tāds būtu iespējams. Kā jūs to cerat panākt?

- A, veidu ir daudz. Pats grūtākais ir izvēlēties. Padomāsim! Nu, piemēram, greznuma priekšmeti. Lūk, šis te nieciņš...

Mallovs uzmanīgi izvilka no iekškabatas plakanu nospodrināta metāla ķēdīti. - Piemēram, šis.

- Kas tas ir?

- Tas ir jānodemonstrē. Vai varat paaicināt šurp kādu sievieti? Derēs jebkura jauna būtne. Un vēl vajadzēs spoguli cilvēka augumā.

- Hmm... Nu tad iesim iekšā!

Komdors savu dzīvesvietu mēdza dēvēt par māju. Vietējie iedzīvotāji to noteikti sauktu par pili. Mallova tiešajam, skaidrajam skatienam tā visvairāk atgādināja cietoksni. Tā bija uzcelta pakalnā, no kura pavērās skats uz galvaspilsētu. Tās mūri bija biezi un labi nostiprināti. Pieeja tai bija apsargāta, un arhitektūra kalpoja galvenokārt aizsardzības mērķiem. Ļoti piemērots mājoklis Asperam Vismīļotajam, Mallovs sarkastiski nodomāja.

Viņiem pretī stāvēja jauna meitene. Viņa zemu palocījās Komdoram, un namatēvs teica: - Šī ir viena no Komdoras apkalpotājām. Vai derēs?

- Lieliski!

Komdors uzmanīgi lūkojās, kā Mallovs apliek ķēdīti meitenei ap vidukli un pēc tam atkāpjas malā.

- Nu labi. Un tas ir viss? - viņš nošņaukājās.

- Vai jūs varētu aizvilkt aizkaru, Komdor? Jaun-kundz, tieši blakus aizdares sprādzei ir maza podziņa. Lūdzu, pabīdiet to uz augšu! Droši, jums nekas ļauns nenotiks!

Meitene darīja, kā teikts, un nākamajā brīdī strauji ievilka elpu, paskatījās uz savām plaukstām un izdvesa: -Ai!

No jostasvietas augšup viņu ieskāva gaišs mainīgas krāsas starojums, kas pacēlās virs galvas kā kronis no plandošas uguns. Šķita, ka neredzams spēks nocēlis no debesīm ziemeļblāzmu un pārvērtis to mirdzošā apmetnī.

Meitene piegāja pie spoguļa un kā apburta lūkojās savā atspulgā.

- Lūdzu, ņemiet šo te! - Mallovs sniedza viņai kaklarotu no nespodriem akmentiņiem. - Aplieciet sev ap kaklu!

Meitene aplika rotu ap kaklu, un ikviens akmentiņš, nokļuvis izgaismotajā laukā, pārtapa par atsevišķu liesmiņu, kas zibēja un mirgoja sarkanīgās un zeltainās krāsās.

- Kā jums tas patīk? - Mallovs viņai jautāja. Meitene neatbildēja, taču viņas acīs mirdzēja sajūsma. Komdors pamāja ar roku, un meitene negribīgi pavilka podziņu lejup. Krāšņums nodzisa, un meitene devās projām - nesdama līdzi atmiņas.

- Tas ir jūsu, Komdor, - Mallovs teica, - jūsu Kom-dorai. Uzskatiet to par nelielu dāvanu no Fonda!

- Hmm... - Komdors pasvārstīja jostu un kaklarotu plaukstā, it kā apcerēdams to svaru. - Kā tas tiek panākts?

Mallovs paraustīja plecus. - Tas ir mūsu tehnikas ekspertu ziņā. Bet jums tas darbosies bez - ņemiet vērā, bez! - priesteru palīdzības.

- Bet tie ir tikai spoži sieviešu nieciņi. Ko ar tādiem var iesākt? Kā tie var ienest naudu?

- Jums taču notiek balles, pieņemšanas, banketi uz tamlīdzīgi pasākumi?

- Nu, jā.

- Vai varat iedomāties, kādas summas sievietes būs gatavas maksāt par tādām rotām? Vismaz desmittūk-stoš kredītu.

Komdors izskatījās kā zibens spēriena ķerts. - Āā!

- Un, tā kā šādu preču akumulatoriem enerģijas pietiks ne vairāk kā sešiem mēnešiem, tos vajadzēs bieži nomainīt. Nu, lūk: mēs varam pārdot tik daudz šādu rotu, cik jūs vēlaties, pretī saņemot kaļamo dzelzi tādā daudzumā, kas līdzvērtīgs tūkstoš kredītiem. Jūs iegūtu deviņsimt procentu peļņu.

Komdors plucināja bārdu un, šķiet, galvā bijīgi rēķināja. - Ak Galaktika, kā viņas pēc tām plēstos! Es iegādāšos nelielas rezerves un nodošu tās izsolei. Protams, nevienam nevajadzētu zināt, ka es pats personīgi...

- Ja vēlaties, mēs varam kārtot visu ar fiktīvu korporāciju starpniecību, - Mallovs teica. - Un iesim tālāk: iztēlojieties kaut vai mūsu daudzveidīgo mājsaimniecības piederumu līniju! Mums ir saliekamas plītis, kuras divu minūšu laikā izceps vissīkstāko gaļu vēlamā mīkstumā. Mums ir naži, kuri nekad nav jāasina. Mums ir veļas mazgāšanas iekārta, kura strādā pilnīgi automātiski un ir viegli ievietojama nelielā sienas skapī. Un tādas pašas trauku mazgājamās ierīces. Un grīdas mazgātāji, mēbeļu pulētāji, putekļu sūcēji, apgaismošanas ierīces... viss, ko var vēlēties! Padomājiet, kā augs jūsu popularitāte, ja jūs šīs lietas darīsiet pieejamas publikai! Un padomājiet, kā vairosies jūsu, teiksim, pasaulīgā manta, ja tās kļūs par valdības monopolu ar deviņsimt procentu peļņu. Tā būs daudzkārt lielāka par šo preču cenu, un nevienam nav jāzina, cik jūs par tām esat maksājis. Un atcerieties, ka nevienai no šīm lietām nebūs vajadzīga priesteru pārraudzība. Visi jutīsies laimīgi.

- Visi, šķiet, izņemot jūs. Kāds labums no tā būs jums?

- Tāds, kādu pēc Fonda likumiem gūst ikviens tirgotājs. Es un mani vīri saņemsim pusi no jebkuriem ieņēmumiem. Jums tikai atliek pirkt to, ko es piedāvāju, un mēs abi ievāksim itin labu peļņu. Itin labu.

Komdors kavējās patīkamās domās. - Kā jūs teicāt, ko vēlaties saņemt pretī? Dzelzi?

- Jā, un ogles, un boksītu. Arī tabaku, piparus, magniju, cietkoksni. Neko tādu, kā jums nebūtu pietiekami daudz.

- Izklausās labi.

- Arī es tā domāju. Jā, un vēl kāds piedāvājums, Kom-dor. Es varētu aprīkot jūsu fabrikas ar jaunām iekārtām.

- Tā? Kādā veidā?

- Nu, ņemsim kaut vai jūsu tēraudlietuves. Man ir teicamas ierices, kas var veikt apbrīnojamas pārmaiņas ar tēraudu, samazinot ražošanas izmaksas līdz vienam procentam no jūsu iepriekšējiem izdevumiem. Jūs varētu pazemināt cenas uz pusi un tomēr kopā ar ražotājiem gūt izcilu peļņu. Nudien, es varētu jums precīzi paskaidrot, par ko ir runa, ja jūs man ļautu to nodemonstrēt. Vai šajā pilsētā jums ir kāda tēraudlietuve? Tas neprasītu daudz laika.

- To varētu nokārtot, tirgotāj Mallov. Bet rīt, labāk rīt. Vai jūs vēlētos šovakar kopā ar mums paēst vakariņas?

- Mani vīri... - Mallovs iesāka.

- Lai nāk viņi visi! - Komdors vēlīgi aicināja. - Tā būs mūsu valstu simboliska savienošanās un dos mums iespēju turpināt draudzīgas pārrunas. Bet ar vienu noteikumu! - Viņa seja kļuva barga un nepielūdzama. - Es neko negribu dzirdēt par jūsu reliģiju. Neiedomājieties, ka tādējādi varēsiet atbrīvot ieeju misionāriem!

- Komdor, - Mallovs bezkaislīgi atbildēja, - es jums galvoju, ka reliģija samazinātu manu peļņu.

- Nu tad pagaidām varam beigt. Mani vīri jūs pavadīs atpakaļ uz kuģi.