Аizeks Azimovs

Fonds

Zinātniskās fantastikas un fantāzijas autori par Aizeku Azimovu un triloģiju “Fonds”

“Neparastā un grandiozā koncepcija, kas veido Azimova triloģijas pamatu, bija tā, kas mani sākotnēji piesaistīja zinātniskajai fantastikai.”

Braiens Vilsons Oldiss (Brian Wilson Aldiss)

“Aizeka Azimova daudzveidīgā iztēle, asredzība un bagātais literārais devums ir ielicis paliekošu pamatu visām nākamajām zinātniskās fantastikas autoru paaudzēm.”

Kevins Džeimss Andersons {Kevin James Anderson)

“Azimovs bija cilvēks, kura dēļ es sāku lasīt zinātnisko fantastiku. Daži rakstnieki piedāvā mums atšķirīgu skatījumu uz pasauli, bet Aizeks Azimovs atvēra durvis uz Visumu un aicināja mūs doties līdzi superfantastiskā ceļojumā.”

Estere Frīznere (Esther Freisner)

“Aizeka Azimova spējas ieraudzīt Lielās Idejas, kas ir tik būtiski svarīgas brīnuma apjautai zinātniskajā fantastikā, un iemiesot tās aizraujošos cilvēciskos stāstos un vidē - jo sevišķi “Fonda” sērijā - augstu pacēla latiņu mums visiem, kas esam centušies sekot viņam jaunu ideju virzītā zinātniskās fantastikas tradīcijā.”

Hovards Vinsents Hendrikss {Howard Vincent Hendrix)

“Ja kaut ko var uzskatīt par starta tramplīnu kosmosa ēras zinātniskajā fantastikā, tad tā ir “Fonda” triloģija. Tā ir klasika! Un neaizmirstams darbs.”

Džeks Makdevits (Jack McDevitt)

“Aizeka Azimova “Fonda” triloģija bija izšķirošs kritērijs manā radošajā darbā. Viņa redzējums un domas plašums aptvēra galaktiku un gadsimtus, bet vienlaikus viņš atainoja dziļi personiskus tēlu dzīvesstāstus. Tas rakstnieks, par kādu esmu kļuvis, izauga no zēna, kuru aizrāva viņa grāmatas. Tās joprojām turpina mani aizraut. Paldies, Aizek, ka atvēri manu prātu iespējamībām!”

Treisijs Hikmens {Tracy Hickman)

“Aizeka Azimova “Fonda” sērija ir izturējusi laika pārbaudi. Tās bija starp pirmajām zinātniskās fantastikas grāmatām, kuras es izlasīju, un es ar prieku lasu tās arī tagad, būdama pieaugusi. Šis žanrs ir daudz ieguvis no viņa plašā galaktikas impērijas skatījuma.”

Karena Lovahi {Karen Lowachee)

“Azimova “Fonda” sērija ir viens no zinātniskās fantastikas meistardarbiem. Ja neesat lasījuši šīs grāmatas, jūs gaida iepriecinošs pārdzīvojums, un pat tad, ja esat tās lasījuši, iesaku tās pārlasīt vēlreiz, jo tās ir tikpat izcilas kā agrāk.”

Alens M. Stils {Allen M. Steele)

"Aizeks bija vēl padsmitnieks, kad mēs iepazināmies; viņš bija mans fans, pirms es kļuvu par viņa fanu. Slavenajā “zinātniskās fantastikas zelta laikmetā” rakstīdams darbus Džonam Vudam Kempbelam, viņš kļuva par vienu no šīs jomas pamatlicējiem. Ar saviem robotu stāstiem un “Fonda” stāstiem viņš palīdzēja veidot zinātnisko fantastiku tādu, kādu mēs to pazīstam šodien.”

Džeks Viljamsons (Jack Williamson)

Manas mātes piemiņai (1895-1973)

SATURS


I DAĻA PSIHOVĒSTURNIEKI...

II DAĻA ENCIKLOPĒDISTI..........

III DAĻA MĒRI..................................

IV DAĻA TIRGOTĀJI.......................

VDAĻA KOMERCPRINČI............

I DAĻA. PSIHOVĒSTURNIEKI

Hari Seldons - ... dzimis Galaktikas ēras 11988. gadā; miris 12069. gadā. Biežāk šie dati tiek uzrādīti pašreizējās Fonda Ēras sistēmā, t.i.,

79. g. līdz 1. g. F. Ē. Dzimis vidusšķiras ģimenē, uz Helikona planētas Arktura sektorā (kur viņa tēvs saskaņā ar apšaubāma autentiskuma leģendu bijis tabakas audzētājs šīs planētas hidropo-niskajās plantācijās), agri uzrādījis apbrīnojamas spējas matemātikā. Par viņa dotībām klīst neskaitāmi jautri stāstiņi, un daži no tiem ir pretrunīgi. Divu gadu vecumā viņš esot ...

... Seldona izcilākais devums zinātnei neapšaubāmi ir viņa ieguldījums psihovēstu-res jomā. Seldons secināja, ka šī joma ir tikai neskaidru aksiomu kopums; viņš padarīja to par padziļinātu statistikas zinātni. ...

... Visautoritatīvākais mūsu rīcībā esošais avots attiecībā uz viņa dzīves sīkākām detaļām ir biogrāfija, kuru uzrakstījis Gāls Dorniks, kas, būdams jauns cilvēks, sastapa Seldonu divus gadus pirms dižā matemātiķa nāves. Stāsts par viņu satikšanos ...

GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA1

1.


Viņu sauca Gāls Dorniks, un viņš bija vienkāršs lauku zēns, kas agrāk nekad nebija redzējis Trantoru. Tas ir, reālajā dzīvē. Viņš daudzkārt bija to redzējis hipervideo pārraidēs un palaikam milzīgajos trīsdimensiju ziņu raidījumos, kuri vēstīja par Imperatora kronēšanu vai kārtējo Galaktikas Padomes sēdes atklāšanu. Proti, viņš nebija nošķirts no civilizācijas, kaut arī visu līdzšinējo dzīvi bija pavadījis uz Sinnaksa, kas riņķoja ap zvaigzni Zilās Straumes malā. Tajā laikā no civilizācijas nošķirta nebija neviena Galaktikas vieta.

Tolaik Galaktikā bija gandrīz divdesmit pieci miljoni apdzīvotu planētu, un tās visas no pirmās līdz pēdējai bija lojālas Impērijai, kuras pārvalde atradās uz Trantora. Tas bija pēdējais pusgadsimts, kurā varēja sacīt šādus vārdus.

Gālam šis ceļojums neapšaubāmi bija viņa jauneklīgās akadēmiskās dzīves augstākais punkts. Pa Visumu viņš bija ceļojis jau agrāk, tāpēc ceļošana pati par sevi viņam neko īpašu nenozīmēja. Tiesa, pirms tam viņš bija mērojis attālumu tikai līdz Sinnaksa vienīgajam satelītam, lai iegūtu datus par meteoru plūsmas mehāniku, kas bija vajadzīgi viņa disertācijai, taču kosmosa ceļojumos nebija svarīgi, vai attālums ir pusmiljons jūdžu vai pusmiljons gaismas gadu.

Viņš bija mazliet sasprindzis tikai pirms lēciena cauri hipertelpai: ar šo parādību vienkāršos starpplanētu ceļojumos nebija jāsastopas. Lēciens palika un droši vien mūžīgi paliks vienīgā praktiskā metode starpzvaigžņu lidojumos. Ceļojums cauri parastai kosmosa telpai nemēdza pārsniegt gaismas ātrumu (drusciņa zinātniskās gudrības no tiem krājumiem, kuri pazīstami kopš cilvēces vēstures senaizmirstās rītausmas), un tas nozīmētu gadiem ilgu ceļojumu pat starp tuvākajām apdzīvotajām sistēmām. Ceļojumā cauri hipertelpai - grūti iztēlojamai teritorijai, kas nebija ne telpa, ne laiks, ne matērija, ne enerģija, varbūt kaut kas, bet varbūt nekas - Galaktiku varēja šķērsot no viena gala līdz otram īsā brīdī starp divām blakus esošām laika vienībām.

Pirmo šāda veida lēcienu Gāls bija gaidījis ar nelielu apslāpētu baiļu kamolu pakrūtē, un tas beidzās ar nieka satricinājumu, ar tādu kā iekšēju belzienu, kas norima, pirms viņš lāgā bija apjautis tā esamību. Tas bija viss.

Un pēc tam bija tikai kuģis, liels un mirdzošs, 12 000 gadu Impērijas progresa teicamais auglis, un viņš pats ar savu nesen iegūto doktora grādu matemātikā un izcilā Hari Seldona ielūgumu doties uz Tran-toru un piebiedroties plašajam un mazliet mīklainajam Seldona Projektam.

Pēc vilšanās, ko bija sagādājis hipertelpas lēciens, Gāls dedzīgi vēlējās ieraudzīt pirmo Trantora parādīšanos. Ik pa laikam viņš devās uz Skatu telpu. Tērauda aizvirtņi iepriekš izziņotos brīžos tika atvērti vaļā, un ikreiz viņš bija tur, vērodams zvaigžņu salto spožumu un apbrīnodams neaprakstāmās, dūmakainās zvaigžņu kopas, kas atgādināja milzīgu, kustībā notvertu un sastindzinātu spīdvaboļu pulkus. Kādā bridi, piecu gaismas gadu attālumā no kuģa, aiz loga izpletās gāzveida miglāja aukstais, zilbaltais plīvurs kā tālīns piena klajums, ienesdams telpā ledainu jutoņu, un divas stundas vēlāk, pēc nākamā lēciena, tas pazuda no skatiena.

Trantora saule pirmajā brīdī izskatījās kā ciets, balts krislis, gandrīz paslēpusies neskaitāmu līdzīgu punktu miriādē un pamanāma tikai tāpēc, ka uz to norādīja kuģa gids. Šeit, Galaktikas centra tuvumā, zvaigznes blīvējās tuvu cita pie citas. Bet līdz ar katru lēcienu tā iemirdzējās spožāk, liekot pārējām nobālēt, atkāpties un izretināties.

Atskanēja kuģa personāla ziņojums: - Atlikušo ceļojuma daļu Skatu telpa būs slēgta. Gatavojamies nolaisties!

Gāls notvēra aiz rokas vienu no apkalpes darbiniekiem baltā formas tērpā, kam piedurkni rotāja Impērijas kosmosa kuģa un saules emblēma.

- Varbūt es drīkstu palikt tepat? - viņš jautāja. - Es ļoti gribētu redzēt Trantoru!

Darbinieks pasmaidīja, un Gāls viegli pietvīka. Viņš aptvēra, ka runā ar provinces akcentu.

- Uz Trantora mēs nolaidīsimies tikai rīta pusē, -darbinieks paskaidroja.

- Es gribēju teikt, ka vēlētos redzēt to no kosmosa.

- Ak tā! Ļoti žēl, mīļo zēn. Ja šī būtu kosmosa jahta, tas būtu iespējams. Bet mēs laižamies lejup no saules puses. Jūs taču negribēsiet vienlaikus zaudēt redzi, apdegt un ciest no radiācijas, vai ne?

Gāls aizgriezās un, neko neteicis, devās projām.

Vīrietis iesaucās viņam nopakaļ: - Trantors no kosmosa tik un tā būtu vien pelēks, izplūdis plankums, jaunais cilvēk! Labāk pēc nolaišanās uz Trantora piesakieties kādai kosmosa ekskursijai. Tās neko lielu nemaksā.

Gāls paskatījās atpakaļ. - Liels paldies!

Viņš apzinājās, ka ļauties vilšanās izjūtām ir bērnišķīgi, taču pieaugušam cilvēkam bērnišķība padodas tikpat dabiski kā bērnam, un Gālam kaklā bija iespriedies kamols. Viņš nekad nebija redzējis Trantoru plešamies acu priekšā visā iespaidīgajā krāšņumā un varenībā un nebija domājis, ka vajadzēs gaidīt vēl ilgāk.

2

Kuģis nolaidās daudzveidīgu trokšņu jūklī. Tālīna šņākoņa, gaisa plūsmai triecoties un slidot gar kuģa metālu. Vienmuļa kondicionētāju dūkoņa, cīnoties ar berzes radīto karstumu, un motoru palēninātā duna, kuģim samazinot ātrumu. Vīriešu un sieviešu čalas izkāpšanas telpās, pacēlāju šņirksti, pārvietojot bagāžu, pasta sūtījumus un kravu uz kuģa centrālo daļu, no kuras tas viss vēlāk aizceļos uz izkraušanas platformu.

Gāls sajuta vieglu grūdienu, kas liecināja, ka kuģa dzinējspēks vairs nedarbojas. Kuģis pilnībā pārgāja planētas gravitācijā, un šī norise ilga vairākas stundas. Tūkstošiem pasažieru pacietīgi sēdēja izkāpšanas telpās, kas viegli šūpojās, spēka laukiem pielāgojot orientāciju gravitācijas spēku mainīgajam virzienam. Tagad viņi slīdēja lejup pa līkumotajām rampām pretī lielajām, atvērtajām slūžu kamerām.

Gālam nebija daudz bagāžas. Viņš stāvēja pie letes, kamēr darbinieki to ātri un lietpratīgi sašķiroja pa daļām un atkal salika kopā. Ierēdnis pārbaudīja un apzīmogoja viņa vīzu. Gāls tam visam nepievērsa uzmanību.

Tātad šis bija Trantors! Gaiss šeit šķita mazliet blīvāks, gravitācija - mazliet spēcīgāka nekā uz Sinnaksa, viņa dzimtās planētas, bet pie tā noteikti varēs pierast. Tomēr viņš nebija pārliecināts, vai spēs pierast pie neaptveramā plašuma.

Izkāpšanas ēka bija milzīga. Jumts lielajā augstumā bija tik tikko saskatāms. Gāls gandrīz spēja iztēloties, ka bezgalīgajā telpā zem tā varētu veidoties mākoņi. Pretējo sienu saskatīt nevarēja; redzami bija tikai cilvēki, letes un grīdas joslas, kas stiepās visos virzienos, līdz izgaisa miglainā tālumā.

Vīrietis aiz letes atkal kaut ko sacīja. Viņš izklausījās aizkaitināts. - Ejiet tālāk, Dornik! - viņš teica. Lai atcerētos attiecīgo uzvārdu, viņam vajadzēja atvērt vizu un ieskatīties tajā vēlreiz.

- Kur... kur...? - Gāls mēģināja jautāt.

Vīrietis strupi pastiepa īkšķi. - Taksometri pa labi, trešais pagrieziens pa kreisi.

Gāls sakustējās, redzēdams spožās, augstu nekurienē sastingušās gaisa grīstes, kas vēstīja: “TAKSOMETRI UZ VISIEM GALAMĒRĶIEM".

No anonīmās masas iznira kāds stāvs un pēc Gāla aiziešanas nostājās viņa vietā. Vīrietis aiz letes paskatījās uz viņu un īsi pamāja ar galvu. Pienācējs atbildēja ar tādu pašu galvas mājienu un sekoja jaunajam iebraucējam.

Viņš laikus paguva dzirdēt Gāla nosaukto galamērķi.

Gāls juta pret miesu spiežamies cietas margas.

Neliela izkārtne vēstīja: “Operators”. Vīrietis, uz kuru attiecās šis uzraksts, nepacēla galvu. - Uz kurieni? - viņš noprasīja.

Gāls to īsti nezināja, bet pat pāris sekunžu vilcināšanās nozīmēja, ka aiz muguras veidojas rinda.

Operators pacēla galvu. - Uz kurieni?

Galam nebija daudz naudas, taču runa bija tikai par vienu nakti, un pēc tam viņam būs darbs. Viņš centās runāt nevērīgi. - Uz labu viesnīcu, lūdzu!

Uz operatoru tas neatstāja iespaidu. - Visas ir labas. Nosauciet vienu!

Gāls izmisis teica: - Uz tuvāko, lūdzu!

Operators nospieda pogu. Uz grīdas iezīmējās tieva gaismas svītra, izlocīdamās starp citām mainīga spožuma svītrām dažādās krāsās un toņos. Gālam rokā tika iespiesta biļete. Tā zaigoja ar blāvu spīdumu.

Operators teica: - Viens divpadsmit.

Gāls taustījās pēc monētām. - Kurp man jāiet? -viņš jautāja.

- Sekojiet gaismai! Biļete spīdēs, kamēr iesiet pareizā virzienā.

Gāls izslējās un devās uz priekšu. Pār plašo grīdas klajumu virzījās simtiem cilvēku, sekodami katrs savai gaismas līnijai un krustojumu vietās saspringti cenzdamies tās atšķirt citu no citas, lai nonāktu pie izvēlētā galamērķa.

Gāla gaismas taka beidzās. Vīrietis koši zilā un dzeltenā formas tērpā no mirdzoša, traipizturīga plastotek-stila pasniedzās pēc abām viņa ceļasomām.

- Tiešā līnija uz Luksoru! - viņš teica.

Vīrietis, kurš sekoja Gālam, dzirdēja šos vārdus. Viņš dzirdēja arī Gāļu atbildam: - Labi! - un noskatījās, kā tas iekāpj automašīnā ar strupu priekšgalu.

Taksometrs cēlās taisni augšup. Gāls lūkojās ārā pa izliekto, caurspīdīgo logu, instinktīvi iekrampējies šofera sēdekļa aizmugurē un mulsā izbrīnā vērodams sajūtu, ko radīja lidojums slēgtā telpā. Plašums sarāvās, un cilvēki pārtapa nejauši izkaisītos, skudrām līdzīgos punktos. Ainava saraucās vēl vairāk un pakāpeniski aizslīdēja atpakaļ.

Priekšā slējās siena. Tā sākās augstu gaisā un sniedzās nesaskatāmā augstumā. Sienu izraibināja atveres - ieejas tuneļos. Gāla taksometrs traucās pretī vienai no tām un strauji ienira tajā. īsu brīdi Gāls izklaidīgi nobrīnījās, kā šoferis starp tik daudzām ieejām spēj izvēlēties īsto.

Tagad apkārt pletās tikai melna tumsa, ko palaikam atdzīvināja garām zibošas krāsainas signālugunis. Gaisu piesātināja šalcošas skaņas.

Tad, ātrumam samazinoties, Gāls saliecās uz priekšu un taksometrs izšāvās no tuneļa, atkal nolaizdamies zemes līmenī.

- Luksora viesnīca, - šoferis gluži nevajadzīgi paziņoja. Viņš palīdzēja Gālam izcelt bagāžu, ar lietišķu seju pieņēma desmitkredītu dzeramnaudu, uzņēma gaidošu pasažieri, un taksometrs atkal pacēlās gaisā.

Kopš izkāpšanas no kosmosa kuģa līdz šim brīdim Gāla skatienam ne reizi nebija pavērušās debesis.

Trantors - ... Trīspadsmitās tūkstošgades sākumā šī tendence sasniedza augstāko punktu. Būdama Impērijas valdības centrs simtiem paaudžu laikā un atrazdamās Galaktikas centrālo rajonu apvidū starp visblīvāk apdzīvotajām un industriāli attīstītajām sistēmas pasaulēm, šī planēta gluži neizbēgami kļuva par visblīvāko un bagātāko cilvēces koncentrātu, kādu cilvēku rase jebkad bija pieredzējusi.

Tās nemitīgi augošā urbanizācija beidzot bija sasniegusi savu galējo robežu. Visa Trantora virsma 75 000 000 kvadrātjūdžu platībā bija pārtapusi par vienu vienīgu lielpilsētu. Iedzīvotāju skaits kulminācijas laikā sniedzās krietni virs četrdesmit miljardiem. Milzīgā iedzīvotāju masa gandrīz pilnībā kalpoja Impērijas administratīvajām vajadzībām un ne tuvu nebija pietiekami liela šim sarežģītajam uzdevumam. (Jāatceras, ka atbilstošas administrācijas trūkums Galaktikas Impērijā pēdējo imperatoru vienaldzīgās valdīšanas laikā bija nozīmīgs faktors tās lejupslīdes procesā.) Ik dienas veselas kuģu flotes, skaitāmas tūkstošos un desmittūkstošos, no divdesmit lauksaimniecības

pasaulēm veda produkciju uz Trantora pusdienu galdiem ...

Trantora atkarība no ārējām pasaulēm pārtikas ziņā un pat visu dzīves nepieciešamību ziņā padarīja šo vietu arvien vārīgāku pret iekarojumiem un aplenkumiem. Daudzie dumpji, kas Impērijas pēdējās tūkstošgades laikā atkārtojās ar monotonu neatlaidību, lika secīgajiem imperatoriem aptvert šo apstākli, un par impēriskās politikas pirmo un galveno uzdevumu kļuva Trantora vārīgās jūga vēnas aizsardzība. ...

GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA

3

Gāls lāgā nesaprata, vai šobrīd spīd saule un vai vispār ir diena vai nakts. Jautāt viņš kautrējās. Šķita, ka visa planēta dzīvo zem metāla vāka. Nupat notiesātā maltīte bija apzīmēta ar vārdu “pusdienas”, taču daudzas planētas dzīvoja pēc pašpieņemta laika un neņēma vērā dienu un nakšu miju, kas tām, iespējams, sagādāja neērtības. Planētu griešanās ātrums bija atšķirīgs, un Gāls nezināja, kāds tas ir Trantoram.

Sākumā viņš bija aizrautīgi sekojis norādēm uz “Saules istabu” un to atradis, bet tad noskaidrojis, ka tā ir telpa, kurā var sauļoties mākslīgā gaismā. Pēc neilgas kavēšanās viņš bija atgriezies Luksora viesnīcas galvenajā vestibilā.

- Kur es varu nopirkt biļeti starpplanētu ekskursijai? - viņš jautāja istabu ierādītājam.

- Tepat uz vietas.

- Kad tā sāksies?

- Jūs nupat to nokavējāt. Nākamā ekskursija būs rīt. Nopērciet biļeti tagad, un mēs jums rezervēsim vietu.

- Ak tā... - Rītdiena viņam bija par vēlu. Rīt jābūt Universitātē. Gāls jautāja: - Varbūt te ir kāds skatu tornis vai kaut kas tamlīdzīgs? Tas ir, atklātā vietā?

- Protams! Ja gribat, varu pārdot jums biļeti. Bet vispirms paskatīšos, vai paredzams lietus vai sauss laiks. - Viņš piespieda slēdzi blakus elkonim un izlasīja

skrejošos burtus, kas slīdēja pāri matētam ekrānam. Gāls lasīja reizē ar viņu.

Istabu ierādītājs teica: - Paredzams skaidrs laiks. Patiesībā šķiet, ka pašlaik ir sausā sezona. - Viņš nevērīgi piebilda: - Mani gan ārpasaule sevišķi nevilina. Pēdējo reizi atklātā vietā es biju pirms trim gadiem. Kas vienreiz redzēts, tas ir zināms, un diezgan. Lūk, jūsu biļete! īpašais lifts ēkas aizmugurē. Tur rakstīts “Uz Torni”. Ņemiet un ejiet!

Šis bija jaunās konstrukcijas lifts, kas darbojās ar negatīvo gravitāciju. Gāls iegāja tajā, un viņam sekoja citi. Lifta pavadonis nospieda pogu. Gravitācijai sasniedzot nulles punktu, Gāls brīdi jutās tā, it kā peldētu gaisā, un pēc tam, liftam traucoties augšup, daļēji atguva svaru. Tad ātrums samazinājās un viņa kājas atrāvās no grīdas. Viņš neviļus ievaidējās.

- Pabāziet kājas zem stieņiem! - pavadonis iesaucās. - Vai neredzat zīmi?

Pārējie to jau bija izdarījuši. Viņi ar smaidu noskatījās, kā Gāls izmisīgi un veltīgi pūlas norāpties pa sienu atpakaļ lejā. Viņu kurpes spiedās pret hromētajiem stieņiem, kas stiepās pār grīdu paralēlās joslās ar divu pēdu atstarpēm. Gāls ienākot bija pamanījis šos stieņus, bet nebija pievērsis tiem uzmanību.

Kāda roka pastiepās un novilka viņu lejā.

Viņš izdvesa paldies, un nākamajā brīdī lifts apstājās.

Gāls izgāja uz vaļējas terases, un no baltā spožuma viņam iesāpējās acis. Vīrietis, kurš pirms brīža bija pasniedzis palīdzīgu roku, izgāja no lifta tūlīt aiz viņa.

- Te ir daudz sēdvietu, - viņš laipni teica.

Gāls aizvēra izbrīnā pavērto muti. - Tā izskatās gan, - viņš atbildēja un automātiski devās pie tām, tomēr apstājās pusceļā.

- Ja jums nekas nav pretī, es uz brīdi apstāšos pie margām, - viņš teica. - Es... es gribu drusciņ paskatīties.

Vīrietis draudzīgi pamāja ar roku, un Gāls pārliecās pār plecu augstuma margām, ietverdams skatienā visu panorāmu.

Zemi saskatīt viņš nevarēja. Tā bija pazudusi arvien augošo, cilvēku radīto konstrukciju biezokņos. Vienīgais redzamais apvārsnis bija metāla josla uz debesu fona, kas stiepās un izplūda gandrīz vienveidīgā pelēcībā, un Gāls noprata, ka tāda izskatās visa planētas virsma. Nekur nebija jaušama gandrīz nekāda kustība, ja neņem vērā pāris izpriecu kuģus, kas dīki slīdēja pāri debess klajumam; Gāls zināja, ka visa miljardu cilvēku rosība notiek zem pasaules metāla virskārtas.

Visā pārskatāmajā apkārtnē neredzēja nekādu zaļumu, nekādu augsni, un vienīgā manāmā dzīvība bija cilvēks. Gāls neskaidri apjauta, ka kaut kur šajā pasaulē atrodas Imperatora pils, ko simt kvadrātjūdžu plašumā ieskauj auglīga zeme, koku zaļums un varavīkšņotu puķu krāšņums. Maza saliņa tērauda okeāna vidū, bet no šīs vietas nesaskatāma. Varbūt tā atradās desmittūk-stoš jūdžu tālumā. Viņš to nezināja.

Tuvākajā laikā noteikti jāatrod iespēja ekskursijai!

Gāls dzirdami nopūtās un beidzot aptvēra, ka atrodas uz Trantora - uz planētas, kura ir visas Galaktikas centrs un cilvēku rases kodols. Viņš neredzēja nekādas tā vājās vietas. Viņš neredzēja pārtikas piegādes kuģus. Viņš neapjauta vārīgo jūga vēnu, kas neredzami savienoja Trantora četrdesmit miljardus iedzīvotāju ar pārējo Galaktiku. Viņš aptvēra tikai visvareno cilvēka sasniegumu, pilnīgo un gandrīz vai nožēlojami galīgo pasaules iekarojumu.

Mazliet apdullis, viņš atkāpās no margām. Liftā sastaptais draugs pamāja uz sēdvietu sev blakus, un Gāls apsēdās.

Vīrietis pasmaidīja. - Mani sauc Džerils. Vai esat pirmoreiz uz Trantora?

- Jā, mister Džeril.

- Tā jau man likās. Bet Džerils ir mans vārds, nevis uzvārds. Ja cilvēks ir poētiski noskaņots, Trantors atstāj spilgtu iespaidu. Tomēr paši trantorieši nekad nebrauc šurp augšā. Viņiem nepatīk. Tas viņus padara nervozus.

- Nervozus? Starp citu, mani sauc Gāls. Kāpēc lai tas viņus padarītu nervozus? Te taču ir fantastiski!

- Subjektīvas uztveres jautājums, Gāl. Ja esat piedzimis zem kupola, izaudzis gaitenī, strādājat kabīnē un atvaļinājumu pavadāt ļaužu pilnā saules istabā, tad izgājiens atklātā telpā, kur virs galvas ir tikai debesis, var beigties ar nervu lēkmi. Bērnus viņi ved šurp pēc piecu gadu vecuma un dara to reizi gadā. Šaubos, vai no tā ir kāds labums. Tas noteikti ir par maz, un pirmajās reizēs tie kliedz un krīt histērijā. To būtu jāsāk darīt tūlīt pēc zīdaiņu vecuma un jāceļo šurp reizi nedēļā.

- Protams, tam patiesībā nav lielas nozīmes, - viņš turpināja. - Nekas nenotiktu, ja bērni vispār neiznāktu šeit ārpusē. Tur lejā viņi jūtas laimīgi un vada Impēriju. Kā jums šķiet, cik augstu mēs atrodamies?

- Pusjūdzi? - Gāls minēja un bažījās, vai tas neizklausās naivi.

Laikam jau tā bija, jo Džerils klusi iesmējās. Viņš teica: - Nē. Tikai piecsimt pēdas.

- Ko? Bet lifts taču brauca...

- Es zinu. Bet lielāko ceļa daļu tas cēlās līdz zemes līmenim. Trantora tuneļi atrodas vairāk nekā jūdzes dziļumā. Tas ir kā aisbergs. Deviņas desmitdaļas nav redzamas. Krastu joslās tas pat iestiepjas vairākas jūdzes zem okeāna gultnes. Patiesībā mēs dzīvojam tik zemu, ka varam izmantot temperatūras atšķirību starp zemes līmeni un pāris jūdžu dziļu pazemi, lai nodrošinātu sev visu nepieciešamo enerģiju. Vai jūs to zinājāt?

- Nē. Biju domājis, ka jūs izmantojat kodolģenera-torus.

- Kādreiz mēs tā darījām. Bet šis veids ir lētāks.

- Laikam gan.

- Ko jūs par visu šo domājat? - īsu mirkli vīrieša labsirdīgajā sejā uzplaiksnīja asi vērīga izteiksme. Tajā pazibēja gluži vai viltība.

Gāls neveikli sastomījās. - Fantastiski! - viņš atkārtoja.

- Esat atbraucis atvaļinājumā? Ceļojat? Apskatāt jaunas vietas?

- īstenībā nē. Tiesa, es vienmēr esmu gribējis apskatīt Trantoru, bet ierados šeit galvenokārt darba dēļ.

- Ak tā?

Gāls juta, ka jāpaskaidro sīkāk. - Es gatavojos strādāt pie doktora Seldona projekta Trantora Universitātē.

- Vai jūs runājat par Kraukli Seldonu?

- Ak nē! Es domāju Hari Seldonu. Psihovēsturnieku Seldonu. Kraukli Seldonu es nepazīstu.

- Runa ir tieši par Hari. Viņu dēvē par Kraukli. Iesauka, saprotiet! Viņš allaž pareģo nelaimi.

- Ak tā? - Gāls jutās patiesi pārsteigts.

- To jums vajadzētu zināt. - Džerils vairs nesmaidīja. - Jūs taču gatavojaties strādāt pie viņa, vai ne?

- Jā gan, es esmu matemātiķis. Kāpēc viņš pareģo nelaimi? Kādu nelaimi?

- Un kā jūs domājat?

- Diemžēl man nav ne mazākās jausmas. Esmu lasījis doktora Seldona un viņa grupas publicētos rakstus. Tajos ir pētīta matemātikas teorija.

- Jā, tajos, kurus viņi ir publicējuši.

Gāls jutās aizkaitināts. - Tagad es laikam iešu uz savu istabu, - viņš teica. - Bija patīkami iepazīties!

Džerils nevērīgi pamāja atvadu sveicienu.

Savā istabā Gāls sastapa cilvēku, kas viņu gaidīja. Pirmajā bridi viņš jutās tik pārsteigts, ka nespēja dabūt pār lūpām neizbēgamo jautājumu: “Ko jūs šeit darāt?”

Vīrietis piecēlās. Viņš bija vecs, gandrīz plikpaurains virs un iedams kliboja, taču viņa acis bija ļoti vērīgas un zilas.

- Es esmu Hari Seldons, - viņš teica, īsu mirkli pirms Gāla apdullušās smadzenes paspēja sasaistīt šo seju ar atmiņām par daudzkārt redzētajiem attēliem.

Psihovēsture - ... Gāls Dorniks, izmantodams nematemātiskus jēdzienus, ir definējis psihovēsturi kā tādu matemātikas nozari, kura pēta cilvēku konglomerātu reakcijas uz fiksētiem sociāliem un ekonomiskiem stimuliem...

... Visās šajās definīcijās ir iekļauts iepriekšējs pieņēmums, ka apskatāmais cilvēku konglomerāts ir pietiekami liels, lai izdarītu pamatotus statistiskus pētījumus. Šāda konglomerāta nepieciešamo lielumu var noteikt ar Seldona Pirmo Teorēmu, kura... Nākamais nepieciešamais pieņēmums ir tāds, ka pats attiecīgais cilvēku konglomerāts nezina par psihovēsturisko analīzi, lai tā reakcijas būtu nejaušas un dabiskas....

Jebkāda spēkā esoša psihovēsture pamatojas uz izvērstām Seldona funkcijām, kuru uzrādītās iezīmes atbilst tādu sociālo un ekonomisko spēku īpašībām kā...

GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA

4.


- Labdien, ser! - Gāls teica. - Es... es...

- Jūs nebijāt domājis, ka mēs varētu satikties agrāk par rītdienu? Parastos apstākļos tieši tā būtu noticis. Šoreiz ir tā: ja mēs grasāmies izmantot jūsu pakalpojumus, mums jādarbojas ātri. Piesaistīt jaunus spēkus kļūst arvien grūtāk.

- Es jūs nesaprotu, ser.

- Jūs nupat runājāt ar vīrieti skatu tornī, vai ne?

- Jā. Viņa vārds ir Džerils. Neko vairāk par viņu es nezinu.

- Viņa vārds neko nenozīmē. Viņš ir Sabiedrības Drošības Komitejas aģents. Viņš jums sekoja kopš izkāpšanas kosmosostas pieturā.

- Bet kāpēc? Tas nudien mani mulsina.

- Vai tas vīrietis tornī neko nesacīja par mani?

Gāls brīdi vilcinājās. - Viņš minēja, ka jūs dēvējot

par Kraukli Seldonu.

- Un vai viņš paskaidroja, kāpēc?

- Viņš teica, ka jūs pareģojot nelaimi.

- Tā ir... Sakiet: ko jums nozīmē Trantors?

Ikviens, šķiet, gribēja zināt viņa domas par Tran-

toru. Gāls nespēja atrast citu atbildi kā vienīgi atkārtot nodeldēto vārdu: - Fantastiski!

- To jūs sakāt bez domāšanas. Bet no psihovēstures viedokļa?

- Neesmu mēģinājis to saistīt ar šo jautājumu.

- Pirms beigsiet strādāt ar mani, jaunais cilvēk, jūs iemācīsieties gluži pašsaprotami saistīt psihovēsturi ar jebkuru jautājumu. Skatieties! - No somiņas sev pie jostas Seldons izņēma kalkulatoru. Klīda valodas, ka viņš tādu glabājot arī zem spilvena, lai varētu izmantot bezmiega brīžos. Plāksnītes pelēkā, spīdīgā virsma no lietošanas bija mazliet nobružāta. Seldona veiklie pirksti, ko tagad jau bija izraibinājis vecums, kustējās pār podziņu rindām un slejām. Augšējā joslā iemirdzējās sarkanas zīmes.

- Tas ir Impērijas pašreizējā stāvokļa atveidojums, -viņš sacīja.

Brīdi valdīja nogaidošs klusums.

Beidzot Gāls teica: - Tas noteikti nav pilnīgs atveidojums.

- Nē, pilnīgs tas nav, - Seldons atbildēja. - Priecājos, ka jūs akli nepieņemat manus vārdus. Tomēr tas ir tuvinājums, kas kalpos propozīcijas pierādīšanai. Vai to jūs esat gatavs pieņemt?

- Funkcijas atvasinājuma turpmākas verifikācijas gadījumā jā, esmu. - Gāls piesardzīgi izvairījās no varbūtējām lamatām.

- Labi. Pieskaitīsim tam tādas vispārzināmas iespējas kā Impērijas līmeņa atentāts, padoto pavaldoņu dumpis, mūsdienu regulārie ekonomiskās depresijas periodu atkārtojumi, planētu pētniecības aktivitāšu samazināšanās ...

Seldons turpināja uzskaitījumu. Pēc katra minētā temata zem viņa pirkstiem atdzīvojās jauni simboli, ieplūzdami pamatfunkcijā, kas paplašinājās un mainījās.

Gāls pārtrauca viņu tikai vienu reizi. - Es neredzu šīs transformāciju virknes pamatotību.

Seldons atkārtoja sacīto lēnāk.

- Bet tas tiek darīts aizliegtas sociāloperācijas ceļā, - Gāls teica.

- Labi! Jūs esat ašs, bet vēl nepietiekami ašs. Šajā kombinācijā tas nav aizliegts. Ļaujiet man izvērst to plašāk.

Šis process noritēja krietni ilgāk, un, kad tas bija pabeigts, Gāls samulsis sacīja: - Jā, tagad es saprotu.

Beidzot Seldons mitējās rēķināt. - Šis ir Trantors pēc trim gadsimtiem. Kā jūs to raksturosiet? Ko? - Viņš piešķieba galvu uz sāniem un gaidīja.

Gāla balsī skanēja neizpratne. - Pilnīga iznīcība! Bet... bet tas nav iespējams. Trantors nekad nav bijis...

Aizrautība un enerģija, kas strāvoja no Seldona, krasi kontrastēja ar viņa novecojušo ķermeni. - Nu, nu, drošāk! Jūs redzējāt, kā tika iegūts šis rezultāts. Izsakiet to vārdos! Uz brīdi aizmirstiet simboliku!

Gāls teica: - Padziļinoties specializācijai, Trantors kļūst arvien vieglāk ievainojams un mazāk spējīgs sevi aizstāvēt. Turklāt, arvien vairāk pārtopot par Impērijas administratīvo centru, tas kļūst arvien vilinošāks mērķis. Impērijas pēctecībai kļūstot arvien nedrošākai un pastiprinoties sadursmēm starp lielajām dzimtām, izzūd sociālā atbildība.

- Pietiks. Un ko jūs sakāt par pilnīgas iznīcības skaitlisko varbūtību triju gadsimtu laikā?

- Nevaru atbildēt.

- Bet jūs noteikti varat veikt lauku diferenciāciju, vai ne?

Gāls juta, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens. Kalkulatoru Seldons viņam nepiedāvāja. Tas atradās pēdas attālumā no acīm. Viņš saspringti rēķināja un juta, ka piere kļūst lipīga no sviedriem.

- Apmēram 85 procenti? - viņš minēja.

- Nav slikti, - atzina Seldons, mazliet pastiepis augšlūpu, - bet nav arī īpaši labi. Faktiskais skaitlis ir 92,5 procenti.

- Vai tāpēc jūs dēvē par Kraukli Seldonu? - Gāls jautāja. - Neko tamlīdzīgu es žurnālos neesmu lasījis.

- Protams, neesat! Tas nav paredzēts drukātiem tekstiem. Vai tiešām jūs domājat, ka Impērija atļautos šādi atmaskot savu ļodzīgo stāvokli? Šis ir ļoti vienkāršs psihovēstures demonstrējums. Tomēr daži no mūsu iegūtajiem rezultātiem ir noplūduši un sasnieguši aristokrātijas ausis.

- Tas ir slikti.

- Nav teikts. Viss ir pārdomāts.

- Bet vai tāpēc viņi mani izseko?

- Jā. Viņi seko visam, kas saistīts ar manu projektu.

- Vai jums draud briesmas, ser?

- Ak jā. Pastāv 1,7 procentu iespēja, ka man piespriedīs nāvessodu, taču tas, protams, neapturēs projektu. Arī šo iespēju mēs esam apsvēruši. Labi, nav svarīgi! Tātad rīt jūs nāksiet tikties ar mani Universitātē?

- Jā, - Gāls atbildēja.

Sabiedriskās Drošības Komiteja -

... Pēc tam kad atentātā tika nogalināts Kle-ons I, pēdējais Entunu dinastijas pārstāvis, pie varas nonāca neliela aristokrātu grupa. Tā galvenokārt gādāja par noteiktas kārtības ieviešanu Impērijas nestabilitātes un nenoteiktības gadsimtos. Pa lielākai daļai to kontrolēja lielās Cenu un Divartu dzimtas, un laika gaitā tā deģenerējās, pārtopot par aklu instrumentu status quo saglabāšanai. ... Šī grupa nezaudēja ietekmi līdz pat brīdim, kad varu pārņēma pēdējais spēcīgais imperators Kleons II. Pirmais Komitejas priekšsēdētājs, Galvenais Komisārs. ...

... Savā ziņā Komitejas lejupslīdes sākumu iezīmēja Hari Seldona tiesas prāva divus gadus pirms Fonda Ēras sākšanās. Šī tiesas prāva ir aprakstīta Gāla Dornika sarakstītajā Hari Seldona biogrāfijā. ...

GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA

Загрузка...