Nesen izlasīju kādu zinātnisku rakstu, kura autors izsaka bažas par zemeslodes pārapdzīvotību. Pēc viņa aprēķiniem piecpadsmit gadu laikā mūsu planētas iedzīvotāju skaits dubultosies, un šim faktam būs neparedzētas sekas, kas apdraudēs visu cilvēci. Autors tālāk apgalvo, ka pat intensīva lauksaimniecības produktu ražošana, izmantojot modernās mašīnas un vislabāko agrotehniku, nespēs pilnīgi apmierināt vairāk nekā 6 miljardu cilvēku prasības pēc pārtikas pat tad, ja rēķinās ar visiem mūsdienu ķīmijas sasniegumiem. Pēc maniem ieskatiem raksta autors šo problēmu iztirzā pārāk šaurā skatījumā. Ja to aplūko no cita viedokļa, tad cilvēces likteņi parādās gluži savādākā gaismā. Ar to es domāju neierobežotās iespējas, kas slēpjas Visuma izmantošanā. Ir labi zināms, ka uz dažām Saules sistēmas planētām, piemēram, uz Venēras un Marsa, iespējams dzīvot cilvēkiem. Zinātnes un tehnikas straujā attīstība, bez šaubām, paver reālas perspektīvas arī citu, pagaidām vēl nesasniedzamu un neatklātu, Saules sistēmas un tālāk arī Galaktikas planētu apgūšanai. Kā redzat, aplūkojot jautājumu šādā aspektā, bažas sagādā pavisam kas cits: izrādīsies, ka cilvēku ir pārāk maz, lai sekmīgi atrisinātu gigantiskos uzdevumus, kādi izvirzīsies cilvēcei! Tādēļ arī es un mani kolēģi zinātniskajā darbā ar tādu entuziasmu apsveicam profesora Birminga vēsturisko atklājumu. Es uzsveru — vēstu- nsko, šī vārda burtiskajā nozīmē. Ko šis atklājums dos? Ar reproducēto cilvēku palīdzību mēs varēsim iekarot kosmosu un apgūt jaunas planētas. Iedomājieties, ka mums ir izdevies nogādāt vairākas kosmiskās stacijas uz kādas planētas, teiksim, uz Marsa, apgādājot tās ar materiāliem un visu nepieciešamo, lai varētu uzbūvēt Birminga sistēmas telestudijas un bioiekārtas. Ja pēc Birminga metodes reproducētu divdesmit vai trīsdesmit cilvēku, rastos iespēja kolonizēt milzīgas Marsa platības un pārvērst tās auglīgos laukos, bet visu šo noslēpumaino un līdz šim neaizsniegto planētu padarīt par Zemes filiāli! Patiesi, ja cilvēki iemācīsies pēc savas vēlēšanās reproducēt paši sevi neierobežotā skaitā, tad cilvēce teorētiski būs spējīga pakļaut sev nepārredzamos kosmosa plašumus, pat vēl aiz Saules sistēmas robežām! Mēs dzīvojam brīnišķīgajā izcilu zinātnisku atklājumu un kosmosa iekarošanas laikmetā! Nešaubos, ka mums ļoti drīz būs prieks sagaidīt profesoru Birmingu savā vidū. Tuvākajā Vispasaules kosmiskās komitejas zinātniskajā sesijā mēs ceram profesoru sirsnīgi apsveikt ar izcilo atklājumu, kas aizsāks jaunu ēru cilvēces vēsturē.