Telecilvēks

MICLAN'S TRIBUNE PROFESORA BIRMINGA PAZIŅOJUMS

Mūsu avīzes redakcija ar lielu gandarījumu publicē profesora Birminga paziņojumu, kas, bez šaubām, būs rūgts piliens visiem, kas, pirms laika gavilēdami, bija gatavi priecāties, ka ģeniālais zinātnieks it kā būtu at­zinis viņu idejas. Profesora Birminga atbilde droši liecina par to, ka viņa pārliecība nav mainījusies un noder par lielisku apliecinājumu viņa spožajai apdāvinātībai, ne­apšaubāmajam talantam un izcilajām spējām. Tā arī vēl lieku reizi izceļ prāta elastību un smalko humora iz­jūtu, kas piemīt mūsu cienījamam zinātniekam. Zināmo vilšanos, ko izraisīs tas, ka sensacionālais paziņojums par ievērojamo zinātnisko atklājumu ir izrādījies tikai smalks triks, ar uzviju kompensēs profesora Birminga idejisko pretinieku pilnīgais fiasko. Kā saka sena pa­runa: visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais.

«Iepazinies ar preses atsauksmēm par manu uzstāša­nos Bodienas kongresā, pārliecinājos, ka dažādie poli­tiskie grupējumi nopūlas patvarīgi izskaidrot manis teikto un to izmantot savtīgos nolūkos. Viskuriozākais šai notikumā ir tas, ka nevienam nebija pietiekami daudz veselā saprāta, lai kaut mirkli šaubītos par to, cik ticams mans paziņojums ir no zinātniskā viedokļa! Bet runa taču ir par acīm redzamu absurdu, aplamu izdomājumu! Dažādās mūsu valsts pilsētās un provincēs ir plaši iz­platījušās ne ar ko nepamatotas paniskas baumas par ālēšanos un ļaundarībām, ko it kā esot pastrādājuši telecilvēki. Es gluži kategoriski apstiprinu sabiedrības uzskatus, ka viss notikušais nav nekas vairāk kā vien nevainīgs joks ar lētticīgiem vientiešiem. Tomēr, pārlie­cinājies, ka šis joks padarījis nemierīgus cilvēku prā­tus un izraisījis zināmas bažas, uzskatu par savu pienā­kumu nākt klajā ar šo paziņojumu.

Tātad, kas īsti ir šie teledubultnieki?

Tie nav nekas cits kā nāvīgi brīvības ienaidnieki, bezpersoniskas marionetes, kas paklausīgi izpilda to cil­vēku gribu, kuri viņus rausta aiz aukliņas, citiem vār­diem sakot, to cilvēku, kuri dod viņiem direktīvas.

Mana nostāja ir vispār zināma: pilnīgu personības brīvību! Es stingri turos pie tās, šis princips man aug­stāks par visu!

Es ļoti atvainojos visiem tiem lojālajiem miklanie- šiem, kuri manu «zinātnisko atklājumu» uzskatīja par skaidru patiesību. Man nepavisam nebija vēlēšanās vi­ņus apmuļķot, man bija svarīgi izsmiet Bodienas kon­gresa dalībniekus.

Deniļs Birmings»

Ap desmitiem vakarā man pasniedza tele­grammu:

«Apsveicu, profesor. Jūsu konstruētā ie­rīce darbojas bez traucējumiem. Jūsu Bir­mings.»

Laikraksts «Slabenden» sniedza manam pa­ziņojumam šādus komentārus:

Profesors Birmings iebaidīts!

Gan lasītāji, gan žurnālisti bija ārkārtīgi pārsteigti, izlasījuši «Miclan's Tribune» dienas izdevumā profesora Birminga paziņojumu, kurā viņš savu uzstāšanos Bo-

dienā izskaidro vienīgi uh tikai kā «nevainīgu joku», ar ko it kā esot gribējis apkaunot «brīvības ienaidniekus, bezpersoniskās marionetes, kas paklausīgi izpilda to cil­vēku gribu, kuri viņiem dod direktīvas». Taču neviens, kam laimējās dzirdēt viņu Bodienā, netic šim atsauku­mam. Bodienas kongresa dalībnieki pat nepieļauj domu, ka tāds cienījams zinātnieks varētu krist tik zemu un pārvērst pliekanā farsā, ļaunā jokā zinātni, kurai viņš kalpo visu mūžu. Zināmās aprindās domā, ka profesors Birmings bijis spiests atteikties no sava sensacionālā paziņojuma, kas satrauca visas pasaules presi, tādēļ ka iejaukusies valdība, kas nav ieinteresēta izpaust atklā­juma noslēpumus.

Tajā pašā dienā, kad tika iespiests «mans» (lasi — ministra) atsaukums, avīze «Miclan's Future» publicēja rakstu, kurā es it kā pub­liski paziņoju, ka esmu paredzējis lauzt līgumu ar valdību.