PATEICĪBAS


Kā vienmēr, es pateicos četriem cilvēkiem:

Brenam Aberkrombijam,

kura acis iekaisušas, lasot šo grāmatu;

Nikam Aberkrombijam,

kura ausis iekaisušas, par to klausoties;

Robam Aberkrombijam, kura pirksti nodiluši, to šķirstot;

Lū Aberkrombijam,

kura rokas pārgurušas, mani atbalstot.

Tāpēc ka neviens cilvēks nav vientuļa sala, un īpaši jau es, no visas sirds pateicos

Nikam Leikam par manas idejas aizmetņa attīstīšanu; Robertam Kērbijam par to, ka viņš gādāja, lai dzinums izaugtu par koku;

Džeinai Džonsonei par to, ka rūpējās, lai šis koks nestu zelta augļus.

Ja reiz augļa metafora tā iesakņojusies, es saku paldies visiem, kas palīdzēja man radīt, maketēt, izdot, publicēt, popularizēt, ilustrēt, tulkot un galvenokārt - pārdot manas grāmatas visdažādākajās pasaules malās: Natašai

Bārdonei, Emmai Kūdai, Benam Nortam, Trišai Nar-vani, Džonatanam Laionsam un Džindžerai Klārkai.

Māksliniekiem, kuriem nez kā izdevās pievārēt neiespējamo izaicinājumu padarīt manu izskatu smalku: Nikoletai un Terensam Keivcniem, Maikam Braienam un Dominikam Forbsam.

Par neizsīkstošo aizrautību un atbalstu jebkādos laikapstākļos paldies Džilianai Redfērnai.

Paldies arī visiem rakstniekiem, ar kuriem man laimējies satikties internetā, kādā bārā vai dažos gadījumos pat uz iespiesta teksta lapām un kuri smējušies kopā ar mani un snieguši man palīdzību, padomu un neskaitāmas idejas, kuras vērts nozagt.

Jūs paši zināt, kā jūs sauc...

Džo Aberkrombijs PUSĶĒNIŅŠ

Загрузка...