Zemes bēgšana

Fatālisti

Savā laboratorijā mani sagaidīja Hani. Viņa skarbajā, drūmajā sejā bija lasāms, ka viņš ir nāvīgi noguris. Bez kāda ievada viņš pēkšņi teica:

- Ork, kaut kāds Kelbiks, jauns zinātnieks no Areknāras, pirms dažām dienām nosūtīja mums detalizētu Saules stāvokļa analīzi. Secinājumi nebūt nav iepriecinoši. Mēs pārbaudījām visus viņa aprēķinus. Saules sprādziens izplatīsies tālu aiz Neptūna un pat Plutona orbītas. Bet tas nav vissliktākais. Pēc sprādziena Saule pārvērtīsies par melno punduri!

- Melnais punduris? Bet mēs atradām tikai divas šādas zvaigznes desmit tūkstošu gaismas gadu rādiusā!

- Jā, bet ko darīt? Mums nav paveicies. Lūk, te ir aprēķini. Bet man jums ir arī labas ziņas. Acīmredzot līdz sprādzienam mums būs par vairākiem mēnešiem vairāk, nekā gaidījām.

- Tātad, uz kuru zvaigzni mēs dosimies? - pajautāju. - Uz Etanoru? Vai uz Belilu?

- Uz Etanoru. Vispirms izmēģināsim veiksmi pie tuvākās zvaigznes. Bet pagaidām mums ir jauni sarežģījumi. Fatālistu kustība paplašinās, un es ne reizi vien esmu sev jautājis: vai mūsu senais noteikums mūs nepievils? Ja vien mēs varētu detalizēti un precīzi izskaidrot situāciju trilliem!

Ak, es drīz vien pārliecinājos, ka situācija ir daudz sliktāka, nekā domāja Hani. Fatālisti, paliekot ēnā, prasmīgi izcēla citu grupējumu, tā saucamos ekonomistus. Ekonomisti, kurus acīmredzot pamudināja fatālisti, izplatīja baumas, ka tehni apzināti melo, lai panāktu, ka trilli piekrīt ārprātīgajam lidojumam uz citām zvaigznēm, ko tehni patiesībā iecerējuši tikai, lai apmierinātu pašu ziņkāri. Visa problēma bija tā, ka mēs neko nevarējām pareizi izskaidrot: mana aprēķina metode, pateicoties kurai es atklāju, ka Saule drīz uzsprāgs, bija pieejama tikai dažiem desmitiem matemātiķu uz visas planētas, un, kas attiecas uz Kelbika analīzi, es tikai to izlasījis, sapratu, ka pat man būs pie tās jāpasvīst. Mēs paši esam kļuvuši par upuriem mūsu senajai politikai, apzināti ierobežojot masu zināšanas. Tagad šis iemesls dēļ mēs nevarējām cilvēkiem izskaidrot, cik reāli ir draudi pār viņiem, un paskaidrot tā, lai viņi mūs saprastu. Turklāt pašu tehnu vidū tikai daži varēja asimilēt mūsu izvirzītos pierādījumus. Nedēļu pēc manas atgriešanās ekonomistu vadītājs Užjahs uzsāka kampaņu pret mums trillakā, deputātu palātā. Dusmīgā runā viņš uzbruka Vadītāju Padomei, apsūdzot viņus pārmērīgā enerģijas izšķērdēšanā, atgādināja vairākus nāves gadījumus, kas ir neizbēgami lielos būvlaukumos, neraugoties uz visiem piesardzības pasākumiem, apsūdzēja Solodinas vadību par nespēju vadīt darbu un beidzot pieprasīja tehnu privilēģiju atcelšanu un to atgriešanu vispārējā jurisdikcijā, vainīgo tiesāšanu un ģeokosma vispārējās pārvaldības nodošanu trillu valdībai. Visbeidzot, viņš apsūdzēja Padomi apzinātu melu izplatīšanā par Saules turpmāko stāvokli. Protams, Tirāls nekavējoties ieslēdza viļņu pārtraucēju un nogrieza trillaka zāli no pārējās pasaules, taču tas viņam deva tikai dažu stundu atelpu. Ar zināmām bažām gaidījām valdības lēmumu. Visbeidzot tika paziņots: Aizrādot Užjaham viņa skarbo toni, valdība tomēr nolēma sākt izmeklēšanu par nepieciešamību ceļot uz Etanoru. Tajā pašā laikā prezidents Thels vērsās pie visiem trilliem ar aicinājumu nekādā veidā nebremzēt darbus pie ģeokosma izbūves, jo Saule tā vai citādi eksplodēs - neviens par to vairs nešaubījās. Pirmo taktisko panākumu iedrošināts, Užjahs ultimatīvi pieprasīja, lai viņu pieņemu es. Sākumā es gribēju atteikties, bet Tirāls iejaucās un mani pierunāja. Tā nu, es gaidīju savā birojā, katram gadījumam nolicis uz galda, zem mapes ar papīriem, nelielu staru pistoli - fulguratoru.

Ar augstprātīgu izskatu ienāca ekonomistu līderis. Viņš izrādījās ļoti maza auguma, kas mūsu vidū bija retums, un uzvedās nedabiski taisni un stīvi. Negaidot uzaicinājumu, apsēdās. Es klusēdams skatījos uz viņu, atsaukdams atmiņā visu, ko Tirāds man par viņu bija teicis. Užjaha tēvs bija tehns, viņa māte no trilliem, viņš pats sākotnēji tika klasificēts kā tehns, bet 17 gadu vecumā tika izslēgts no šīs kategorijas kā nespējīgs virzīt zinātni: tajā viņš nemeklēja zināšanas , bet veidu, kā nonākt pie varas. Protams, tas deva nežēlīgu triecienu viņa lepnumam. Viņš apguva mūsdienās reto antikvāra profesiju un nodarbojās ar senlietu tālākpārdošanu, taču drīz vien piedzīvoja nepatikšanas ar policiju. Par nelikumīgiem izrakumiem vietā, kur atradās Sanfrancisko, Užjahs tika tiesāts un bija spiests slēgt savu veikalu. Pēc tam viņš iesaistījās politikā un drīz kļuva par atzītu ekonomistu vadītāju.

- Un tā? - Es beidzot pajautāju. - Ko teiksiet?

Viņš nevērīgi ar elkoni atspiedās uz mana galda un atbildēja:

- Un tā, es domāju, ka jūs dzirdējāt manu runu ...

- Jā, muļķību un melu sakopojumu, ja vēlaties uzzināt manu viedokli ...

- Varbūt, varbūt, bet šīs muļķības un meli sasniedza savu mērķi!

- Vai jūs ziniet, ka es varētu jūs arestēt?

- Lūdzu, pamēģiniet!

Es paraustīju plecus.

- Pagaidām tas nav nepieciešams.

Patiesībā es biju daudz satrauktāks, nekā atzinu pats sev. Fatālistu kustība izrādījās daudz spēcīgāka un plašāka, nekā bijām gaidījuši. Mēs pat vairs nezinājām, vai policijai var uzticēties.

- Ko jūs vēlaties?

- Atmetiet šī neprātīgā ceļojuma ideju uz citu zvaigzni, un es apsolu, ka viss nomierināsies.

- Tas nemaz nav neprātīgs! Pēc sprādziena Saule pārvērtīsies par melno punduri. Vai jūs zināt, kas ir melnais punduris?

- Zvaigzne, kas vairs neizstaro gaismu?

- Ne gluži tā. Tā ir tik karsta zvaigzne, ka lielākā daļa tās starojuma atrodas ultravioletajā diapazonā. Turklāt, Sauli ieskaus gāzes mākonis, kas neļaus mums tuvoties tai. Un tādā attālumā, kādā mums jāpaliek, mēs spēsim nodrošināt dzīvību tikai dažiem simtiem miljonu cilvēku un pat tad labākajā gadījumā divām vai trim paaudzēm.

- Un kurš apstiprinās, ka tas viss ir taisnība? Vai varat man to pierādīt?

- Un jūs vēl bijāt pat tehns! - es rūgti iesaucos. - Vai tiešām jūs domājat, ka ir tik viegli pierādīt kaut ko bezgala sarežģītu? Pagāja vairākas nedēļas, lai visu pilnībā saprastu pat vislabāk izglītotie tehni.

- Citiem vārdiem sakot, jūs atsakāties?

- Vienkārši nevaru. Ticiet man, es labprātāk jūs pārliecinātu ar skaitļiem un matemātiku ...

- Tādā gadījumā man šeit nav ko darīt.

- Jo ļaunāk jums!

Un viņš izgāja taisns kā nūja. Es piezvanīju Tiralam.

- Varbūt mums vajadzētu viņu arestēt?

- Nē, vēl nav pienācis laiks. Mēs neesam gatavi ...

- Ko tad darīt? Šis nelietis izjauks visus mūsu termiņus, ja viņam izdosies būvlaukumos organizēt streikus.

- Centīsimies iegūt laiku. Kamēr jūs bijāt prom, es sāku uzstādīt aizsargierīces uz ielām it kā apgaismojuma uzlabošanas nolūkos. Visu veic uzticami tehni. Pēc dažām stundām viss beigsies.

- Un neviens neko nenojauš?

- Vēl nē! Turklāt manas ierīces var kalpot un nodrošināt apgaismojumu, protams, ja tajās kaut ko nedaudz izmaina.

- Bet patiesībā?

- Trilli mūs uzskata par muļķiem. Padome jau sen bija paredzējusi sacelšanās iespēju. Un, ja mūsu informācijas dienests ne vienmēr bija vislabākajā stāvoklī, tad to nevar teikt par aizsardzības departamentu. Vai jūs esat iepazīstināts ar plānu divdesmit viens? Ak, protams, nē aizmirsu! Neskatoties uz augsto amatu jūs neesat Padomes loceklis. Tāpēc es nevarēšu jums neko pateikt bez Augstākās Padomes atļaujas. Visticamāk, šādu atļauju saņemšu...

- Vai tādā gadījumā jums šodien ir viss? - es viņu aizkaitināti pārtraucu. - Man ir steidzamas darīšanas. Pagaidām es pavēlēšu izdalīt fulguratorus saviem inženieriem.

Tiklīdz Tirals aizgāja, es devu nepieciešamos rīkojumus un atkal nogrimu darbā.

Droši vien pagāja daudzas stundas - man tās lidoja kā minūtes -, kad vakara mierīgajā klusumā atskanēja pirmais sprādziens. Dārdi nāca no tālienes, bet Solodina ēku satricināja - sprādziena spēks bija graujošs. Dažus mirkļus vēlāk līdz atvērtajiem logiem nonāca blāva dūkoņa. Es piecēlos, izgāju uz balkona un paskatījos uz tālu zemāk esošajām terasēm. Viszemākajā uzliesmoja zibens, pa diagonāli izgriežoties cauri biezajam pūlim. Ieskrēju kabinetā un ar binokli atgriezos uz balkona. Terases stūrī, salīcis, stāvēja tehns, kuru bija viegli atpazīt pēc pelēkā halāta, un rokā turēja mirdzošu fulguratoru. Viņam izdevās izšaut vēl divas reizes, tad pūlis noslēdzās pār viņu, un viņa ķermenis aizlidoja pāri parapetam.

Es atgriezos savā kabinetā, prātojot, kāpēc mani neviens nav brīdinājis par tik strauju un baigu notikumu attīstību. Un tad nobālēju un nolādēju sevi par stulbumu: lai mani neviens netraucētu, es pats izslēdzu strāvu un pārtraucu jebkādus kontaktus ar ārpasauli. Tajā pašā brīdī, kad atkal nospiedu slēdzi, atskanēja otrs sprādziens. Ekrāns uzreiz iedegās, un es ieraudzīju Hani satraukto seju.

- Ork, beidzot! Kur jūs bijāt pazudis?

Es, no kauna nosarcis, paskaidroju, kas par lietu.

- Labi, tam vairs nav nozīmes. Mēs baidījāmies, ka nemiernieki jau nokļuvuši jūsu stāvā un jūs nogalinājuši!

- Bet kas tur notiek?

- Pārslēdziet ekrānu uz Rakorina ielu un redzēsiet!

Es paklausīju. Plašo ielu piepildīja kliedzošs pūlis, bruņots ar jebko: cirvjiem, nažiem, dzelzs stieņiem; šur un tur pazibēja pat pa fulguratoram. Pūlis virzījās uz Kinonas krustojumu, noslaukot reto policijas ķēdi.

- Kā redzat, mūsu draugi pārgājuši no vārdiem pie darbiem.

- Kas? Ekonomisti?

- Ekonomisti? Tie ir tikai nejēgas pļāpātāji! O nē! Tie tur ir fatālisti. Pagaidām briesmas nav pārāk lielas. Mēs esam īstenojuši plānu numur divdesmit viens. Visas pieejas dzīvībai svarīgiem centriem ir aizsegtas ar stieņiem. Bet Huri-Holde ir daudz sprāgstvielu, un pat trilli tās varētu viegli sākt izmantot. Baidos, ka šī kavēšanās nebūs ilga.

Ekrānā pūļa priekšpusē gāja garš vīrietis, kurš vicināja milzīgu melnu karogu, kurā bija attēlots zibens caurdurts Zemes attēls. Fatālistu karogs!

- Vai viņu ir daudz?

- Par laimi, mazākums. Uz Venēras viss ir mierīgi.

- Kā ir ar ģeokosmiem?

- Tiem pagaidām nekas nedraud. Starp citu, nemēģiniet sēsties savā kosmosa laivā! Mēs no fizikas fakultātes izstarojam Knila viļņus.

Man palika slikti no domas, ka varēju, padodoties panikai, steigties pie savas kosmosa laivas. Knila viļņu ietekmē jebkurš kosmomagnētiskais dzinējs, ieslēdzoties, atbrīvo visu savu enerģiju uzreiz. Tagad es sapratu šo neticami spēcīgo sprādzienu izcelsmi!

- Daudzi upuru? - pajautāju.

- Ak vai, pietiekoši! Visi, kas atradās kosmosa laivu tuvumā, kuras šie idioti, neskatoties uz mūsu brīdinājumiem, bija sadomājuši izmantot, ir miruši. Tagad viņi medī atsevišķus tehnus un visus bez žēlastības nogalina. Bet pietiek runāt, laiks negaida? Mēs nevaram nokļūt pie jums. Paklausieties, pilsētas aizsardzības komandpults atrodas telpā tieši zem jūsu biroja. Tiralam vajadzēja atrasties tur, bet no viņa nav nekādu ziņu, un mēs baidāmies, ka viņš jau ir miris. Nokāpiet lejā un ieņemiet viņa vietu!

Durvis manā priekšā atvēra drošības dienesta darbinieks. Milzīgais galds bija gaismas pielieta Huri-Holdes shēma ar sarkanām pogām katrā ielā. Ieslēdzu ekrānu un atkal ieraudzīju Hani.

- Tagad, Ork, nešaubīdamies izdariet to, ko es jums pavēlu! Es runāju Padomes vārdā, kura ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz visas cilvēces interesēm un mūsu nākotni. Nospiediet sarkano pogu uz shēmas kas attēlo Rakorina ielu!

- Un kas sekos? - pajautāju.

- Vairāku neprāšu un, diemžēl, daudzu idiotu, kas viņiem sekoja, nāve. Ielas centrālo daļu pārpludinās Tjulika stari.

Es nobālēju. Tjulika stari bija velnišķīgs drumu izgudrojums, kas līdz šim nekad nebija izmantots - tas bija noslēpums, ko Padome sargāja īpaši rūpīgi. Tjulika stari izraisīja nervu šūnu sabrukumu.

- Vai tiešām nav citas iespējas? - pajautāju.

- Nē, Ork. Ticiet man, tas mums ir ne mazāk pretīgi kā jums. Bet mēs nevaram ļaut šiem kretīniem atņemt cilvēcei vienīgo iespēju izdzīvot, lai viņi apmierinātu savu māniju.

Kā apburts, es skatījos uz mazo sarkano pogu. Viegls pirksta spiediens - un izzudīs miljoniem cilvēku dzīvību. Ieslēdzu otru ekrānu un atkal ieraudzīju Rakorinu. Tagad melno karogu vicināja kāda ļoti skaista, jauna sieviete. Pūlis apstājās. Atbalstījis muguru pret sienu, vīrietis ar ekonomistu partijas žetonu centās nomierināt viņu ielenkušos fanātiķus. Cilvēkveida būtnes! .. Viena pirksta kustība - un nekas no viņiem nepaliks, izņemot inertas protoplazmas pikučus. Man bija apnikusi visa šī bezjēdzība, un vienu mirkli pat nodomāju: bet varbūt fatālistiem taisnība? Varbūt cilvēci glābt nav vērts?

Bet ekrānā redzamais pūlis atkal devās uz priekšu. Pieaugot, atskanēja drūma dziesma:

Visi vēlamies mēs mirt

Visi sadegt ugunī

Ar mūsu mīļo Zemi!

- Tātad, Ork? - Atskanēja Hani aukstā balss.

Es paskatījos uz viņu ar naidu. Cik viņš bija vienaldzīgi aukstasinīgs! Tomēr saņēmos. Zem mierīguma maskas uzminēju visas viņa būtības briesmīgo sasprindzinājumu. Es biju tikai instruments, bet viņš kopā ar citiem Vadītājiem bija griba.

Saule, visu mūsu tēvs,

Beidzot pieņems visus mūs

Ar mūsu mīļo Zemi!

Kupleti bija deju ritmā, bet dziesma skanēja drūmi, ar tumšu, draudīgu pieskaņu.

Pēdējo reizi palūkojoties uz ekrānu, es nospiedu pogu. Ļoti tuvs sprādziens satricināja sienas, un kā lietus nolija atlūzas un apmetuma drumslas. Es piegāju pie loga, paskatījos uz leju. Augšējā terasē kliedzošs pūlis drūzmējās ap ap nelielu metāla rāmi. Uzliesmoja, un fanātiķu kliedzienu pavadīts no rāmja izslīdēja neliels šāviņš. Atstājot aiz sevis dūmu grīsti, tas uzlidoja uz augšu un eksplodēja mana biroja līmenī, sadragājot gabalos bruņu stiklu. Bez vilcināšanās piegāju pie galda un shēmā atradu šai terasei atbilstošo pogu. Kliedzieni apklusa.

Nemieri tika apslāpēti bez jebkādas žēlastības. Trillu valdība, beidzot atjēgusies, kopā ar fatālistiem aizliedza arī ekonomistus. Ja Huri-Holdē un citās vietās nemieri tika apspiesti diezgan ātri, tad dažviet notikumi attīstījās citādi. Horiarto pilsētā fatālisti pārņēma pilsētu, nogalināja visus tehnus un daudzus trillus, un mums nācās tos aplenkt pēc visiem noteikumiem uz divām nedēļām. Līdz pēdējam brīdim mēs centāmies izglābt ķīlniekus, bet, kad nemiernieki sāka raidīt raķetes uz vienu no ziemeļu ģeokosmiem, kas atradās trīs simtu kilometru attālumā no viņiem, bijām spiesti ar Tjulika stariem iznīcināt visu pilsētu. Tad uz Zemes atkal iestājās miers. Fatālisti, visur nežēlīgi vajāti, pazuda tā, it kā viņu nekad nebūtu bijis.

Tirāls tā arī nekad vairs netika atrasts. Mēs sapratām, ka viņš nogalināts pašā sacelšanās sākumā.