Nemirstīgais

Rodžers Želaznijs. VIŅŠ, KURŠ VEIDO

R. Želaznijs ir vienīgais autors, kurš šajā krājumā pārstāvēts divreiz. Tas noticis, pateicoties lielajam godalgu skaitam, ko viņš guvis par saviem darbiem. Stāsts «Viņš, kurš veido» (Ile Who Shapes) saņēma 1965. g. Nebula godalgu, bet jau pēc gada tas iznāca pārstrādāts romānā ar nosaukumu «Sapņu meistars» (Dreatn Master). Sižeta pamatā ir nākotnes psihiatru — veidotāju — darbs: tie spēj kontrolēt pacientu iztēli un ar šo paņēmienu ārstē neirozes. Galvenais varonis Renders (tas burtiski nozīmē «(pa)darīt» vai «atveidot») attiecībās ar saviem pacientiem uzņemas Dieva — pārveidotāja lomu. Stāsta nosaukums sasaucas ar Mozus pirmajā grāmatā teiktajiem vārdiem: «… Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.» Sava varoņa iztēles pasaulēs autors rotaļājas ar Tristana un Izoldes, Grāla kausa un īpaši skandināvu mitoloģijas motīviem par Ragnaroku — pasaules bojāeju. Godkāres dzīts, Veidotājs nonāk situācijā, kad ārstēšanās ir nepieciešama pašam, ja tā vispār iespējama. Ne velti viņa vīzijās pastāvīgi ir saskare ar skandināvu mitoloģisko Pasaules čūsku, kura kā josta apjož pasauli, un vilku Fenriru (stāstā — Fenriss), vienu no trim briesmoņiem, kuru dievi kādreiz sasējuši. Kad Fenrirs izrausies no valgiem, viņš iznīcinās dievus un aprīs sauli. Šajā, kā arī citos darbos, Želaznijs demonstrē savu aizraušanos ar Junga filozofiskajiem uzšķiltiem, saskaņā ar kuriem cilvēce nespēj izsargāties pati no sevis un neviens cilvēks nevar būt drošs par sevi.

Ursula K. Ix Gvina, kuru pamatoti dēvē par 60. — 70. gadu ZF primadonnu, par šo stāstu izteikusies: «Tas ir viens no labākajiem ZF stāstiem. Mani neapšaubāmi interesē tas, kas notiek mūsu iekšējā pasaulē, un viss tai piederošais. Mūsu apziņa ir mežs. Neizpētīts, nebeidzams mežs. Ik nakti katrs no mums vienatnē maldās šai mežā.»