Nemirstīgais

Pols Andersons. ĀŽA DZIESMA

Pols Andersons (Poul Anderson, 1926) ir dzimis skandināvu izceļotāju ģimenē. Beidzis Minesotas universitāti 1948. g. un saņēmis bakalaura grādu fizikā, taču nolēmis pievērsties rakstniecībai. Sarakstījis ap simt grāmatu, tai skaitā arī fantasy žanrā, zinātniskās fantastikas teorijā un publicistikā. Vairākkārt saņēmis Nebula un Hugo godalgas, 1972. g. bijis «Amerikas Zinātniskās Fantastikas Rakstnieku» organizācijas priekšsēdētājs.

Daudzi viņa darbi ir apvienoti sērijās par brīvo kosmisko tirgoni Niklasu van Rijnu, speciālo aģentu Dominiku Flandru, Laika patruļu, Galaktisko patruļu un citās. So sēriju varoņu un attēloto organizāciju darbība ir pakļauta cēlam mērķim — progresa veicināšanai, lai dažādos laikos un civilizācijas līmeņos harmonizētu sabiedriskās attiecības un labotu vēstures gaitu. Bezgalīgo cīņu par ideālu sabiedrību P. Andersons, kritiķes Sandras Maizelas vārdiem runājot, ietilpina šādā uzskatu sistēmā: «Mijiedarbību starp cilvēku, visām citām saprātīgām būtnēm un dabu var summēt formulā «izaicinājums un atbilde». Andersons uzskata: 1) cilvēkam nepieciešams izaicinājums, 2) cilvēkam jāreaģē uz izaicinājumu, 3) cilvēkam jāuzņemas atbildība par savu rīcību.»

«Āža dziesma», kas saņēma 1972. g. Nebula un 1973. g. Hugo godalgu, parāda vēl vienu rakstnieka darbos risinātu problēmu — indivīda vai cilvēku grupas brīvas gribas, izvēles un pašizpausmes iespēju sabiedrībā. Šajā aspektā zinātniskās fantastikas funkcija saistībā ar cilvēces nākotni neaprobežojas ar iespējamu vēstures pagriezienu un tehnoloģijas attīstības prognozēšanu. Daudz svarīgāk, ka tā prognozē tehnoloģijas progresa ietekmi uz cilvēku.