Britu rakstnieks un ilustrators Kits Roberts, istaja vārda Džons Kingstons (John Kingston, 1935 —), saka publieēties zinātniskas fantastikas laukā 1964. gada ar stāstiem «Anita» un «l'skcipisms». Kits Roberts strādāja par redaktora palīgu un vāku ilustrētāju žurnālā Science Fantasy uu redaktoru tā peeteei SF Impulse sešdesmito gadu vidu, noformēja vākus jauna viļņa aizsācēja Maikla Murkoka sastādītajiem stāstu krājumiem New Worlds Quaterly. Viņa drosmīgi ekspresionistiskie vāku noformējumi atbrīvoja žurnālus no tradicionālajam fantastikas un fantāzijas žanru ilustrāciju klišejām, padarot tos brīvākus formā un vairāk atbilstošus pārdomu literatūrai.
Pirmais romāns Fūrijas (The furies, 1966) ir visortodoksalak veidotais stāstījums autora daiļradē (vai tā būtu fantastika vai ne) un ir tradicionāls britu literatūras katastrofu romāns, kura kodolizmēģinājums klust nevadāms un sekmē gigantisku kosmiskas izcelsmes lapseņu uzbrukumu, kas izposta Angliju un gandrīz iznicina cilvēci.
Ar savu nākošo romānu Pa van a (1968) Roberts izveidojas par savdabīgu un ievērojamu autoru, kuru astoņdesmitajos gados pat dēvē par Tomasu Hārdiju zinalniskajā fantastikā. Sis romāns, kas tapai ka daudzi citi autora darbi īstenībā ir savstarpēji saistītu stāstu savirknējums, kopa ar romāniem Krita milži (The Chalk Giants, 1974) un Gaisa puķu pasaule (Kiteworld, 1985) veido nosacītu triloģiju, kas ir autora literāra virsotne un izpelnī jusies gan kritikas vislielāko sajusniu, gan dedzīgus strīdus jautājumā par žanra piederību. Vieni Pavanu pieskaita nākotnes vēsturēs stāstiem, eili pie alternatīvās vēstures maģiskā reālismā un trešie to sauc par «iespējams vislabāk iedomāto un viscilvēcīgāko no šiem likteņa pasākumiem» fantastiskajā alternatīvajā vēsturē. Pats autors deklarē, ka nav zinātniskas fantastikas rakstnieks, bet gan rakstnieks, kurš dažādu iemeslu —gan literāri vēsturisku, gan sociālekonomisku deļ — raksta daiļliteratūru, kas galvenokārl liek apzīmēta ka zinātniskā fantastika, sakot, ka «sešdesmitajos gados zinātniskā fantastika piedāvāju vismaz relatīvu brīvību, līdz ar to izvēle priekš manis jau bija noteikta.»
Par stāstu «Keta un bende» (Kaeti and the Hangman, 1985) un tā māksliniecisko noformējumu K. Robertss 1986.gadā saņēma Britu fantazijas biedrības godalgas un 1987.gadā — Britu zinātniskās fantastikas asociācijas godalgas. Asociācijas godalgu 1983.gada ieguva arī stāsts «Gaisa puķu meistars» (Kitemaster, 1982) un 1988.gadā romāns Grainne. Saja romānā rakstnieks atgriežas pie savas iemīļotas tēmas par femme fatale, kuras viņš dēvē par pirmvaronēm un, kas zināmā mērā ir sieviešu kārtas ekvivalents M. Murkoka mūžīgajam cīnītajam. Stāstījums skar ķellu leģendu par dievieti, izzinot las speķus modernajā pasaulē noslēpumainas jaunas meitenes veidolā.
Entonijs Berdžcss Pavanu ir iekļāvis sava slavenajā pēckara laikā angļu valodā uzrakstīto deviņdesmit deviņu labāko romānu saraksta.
Imants Belogrivs