Laumu bērns

AUTORES PĒCVĀRDS

Šī darba rakstīšana man sagādāja prieku, un es ceru, ka jūs izbaudījāt lasīšanu tikpat lielā mērā, kā mani aiz­rāva strādāšana pie tā. Lūkas Vēro tēls ir pilnībā izdo­māts, tāpat arī Izoldes un Freizes tēli. Išrakas tēla pa­matā, lai gan arī tas ir izdomāts, ir daudzi drosmīgi un bezbailīgi vīrieši un sievietes, kas ceļoja pa kristīgās pa­saules zemēm un citu reliģiju pārstāvju ebreju, musul­maņu un pat vēl tālāku zemju iemītnieku pasaulēm.

To, ko šī grāmata nozīmē jums, lasītāj, varēsiet izlemt jūs pats. Es ceru, ka daudzi to lasīs prieka pēc un ar prieku un aizrautību pievienosies jaunajiem, dedzīga­jiem varoņiem ceļojumā uz nezināmu pasauli, kur tie aci pret aci tiksies ar savām bailēm un izzinās savus spēkus.

Varbūt daži lasītāji vēlēsies uzzināt nedaudz vairāk par pasauli, kurā valda Tumsas ordenis.

Tumsas ordenis ir radies, ņemot par pamatu ziņas par piecpadsmitā gadsimta Pūķa ordeni, kas tika izvei­dots, lai aizsargātu kristīgo pasauli pret neapturamo musulmaņu Osmaņu impērijas pieņemšanos spēkā. Vienu no varoņiem, kurš _parādīsies stāstā nākamajās grāmatās, ar šo ordeni ir iepazīstinājis tēvs, kad varonis bija tikai mazs zēns. Izaudzis liels, viņš kļuva par ordeņa vadoni un cīnījās pašā kristīgās pasaules priekšpos­teni.

Izpētes darbs, kas tiek uzticēts Lūkam, uziet pazī­mes, kas vēstī par pasaules gala tuvošanos, ir izdo­māta versija par laiku, kad liela daļa ļaužu pēc Konstantinopoles krišanas izjuta nemieru. Dažnedažādu dīvainu fenomenu parādīšanās Eiropā tajos laikos ataino dau­dzu cilvēku bailes, ka notikt var jebkas, un ari notika. Jāpiebilst, ka tie bija māņticības pilni laiki. Ļaudis patiesi ticēja, ka pastāv cita, neredzama pasaule, kura parādījās skatienam dažkārt uz mirkli, bet bieži iespaidoja viņu dzīvi. Mēs tagad dzīvojam pasaulē, kurā cenšamies visu izmērīt un izprast, un mums ir grūti iztēloties, kā ir tad, kad nav izskaidrojuma ikdienas notikumiem tādiem kā slimība, pērkons, saules aptumsums; kad šo pasauli satricina mīļa cilvēka nāve, māju sadrebina pērkona grā­viens vai ari diena pārvēršas naktī, sauli aprijot tumšam mēnesim.

Izolde ir tipiska tolaiku meitene, kuras dzīvi pilnībā nosaka tēvs un pēc viņa nāves brālis vai cits dzimtas vīrietis. Sieviete nevar likumīgi ne pirkt, ne pārdot zemes vai citu īpašumu, un viss, ko viņa manto, automātiski pieder viņas vīram. Viņai vispār nav pašai savu tie­sību: tēvam vai vīram ir likumīgi atļauts viņu sist; viņš drīkst par sievieti rūpēties tik labi vai slikti, cik viņam labpatīk. Šādos apstākļos dzīve klosteri, iespējams, bija pievilcīgāka par neveiksmīgu laulību un tā Izolde ari izlemj. Klosteri bija iespējama izaugsme (kā saimniecī­bas māsai, kura iestājas klosteri kā maza meitene un tiek izaudzināta par pavēlnieci) un iespēja veidot pašai savu dzīvi, ievērojot striktus ordeņa likumus. Daudzas sievietes baudīja izglītību, un daudzām bija dziļa reli­ģiskā pieredze.

Nabadzīgiem zēniem bija līdzīgas iespējas uzlabot savu dzīvi, ja viņi tika pieņemti klosteri, un tādam kā Luka kuram ir ārkārtējas spējas pavērās lieliska iespēja saņemt atbilstošu audzināšanu, lai kļūtu par rakstvedi vai sekretāru pie kāda dižena lorda, kurš meklētu sa­vus darbiniekus Baznīcas aprindās. Ja Luka būtu palicis Baznīcas klēpī, viņš, iespējams, būtu kļuvis par vecāko garīdznieku. Šāds Baznīcas kalps ir brālis Pēteris: viņš nāk no nabadzīgas ģimenes, bet viņu audzina Baznīca. Luka neizvēlas šo ceļu, jo viņš atklāj vairākas krāpšanas, kādas notika viduslaiku baznīcās. Cilvēki gribēja redzēt brīnumus, un negodīgi garīdznieki sagādāja svēto relik­vijas, kas nevarēja būt īstas, un viltoja mehāniskus nie­kus, kā raudošas statujas. Tas piederēja pie tolaiku māņ­ticības, kuru veicināja Baznīca, kas ieguva līdzekļus no ticīgo maksājumiem.

Freize pirmajā acu uzmetienā ir visai parasts, naba­dzīgs zēns. Viņš iestājas klosterī kā laicīgais kalps ne priesteris, bet cilvēks, kas vienkārši strādā klosterī, tāpat kā būtu strādājis kādā lielā namā. Viņam piemīt spēja saprasties ar dzīvniekiem, un viņš ir apveltīts ar veselo saprātu. Viduslaiku pasaulē viņš būtu ļoti trūcīgs. Ja Freize nebūtu dabūjis vietu klosterī, viņam droši vien nāktos strādāt uz lauka un viņu uztvertu kā visu izlem­jošā vietējā lorda kalpu, gandrīz īpašumu.

Išraka, iespējams,, ir pati neparastākā četrotnes va­rone. Lorda Lukretili atvesta uz Eiropu no Vidējiem Aust­rumiem, Išraka tika audzināta kā lorda meitas biedrene un aizstāve, un lords viņu bija apmācījis cīņas mākslā, medicīnā un citās zinībās. Išraka kā ķecere daļēji paliek ārpus sabiedrības. Viduslaiku kristieši uzskatīja, ka jeb­kurš, kas nepieņem Bībeli tieši tā kā viņi, ir neticīgais un viņa dvēsele ir nolemta ellei. Ja kāds būtu nolēmis Išraku apsūdzēt ķecerībā, Baznīca viņu būtu sadedzinā­jusi taču, kamēr Išrakai nebija ienaidnieku, viņa varēja dzīvot sabiedrībā, kur cilvēki izrādīja par viņu tikai ne­daudz vairāk par ziņkāri. Iespējams, tajos laikos ķeceru, mauru, afrikāņu un citu rasu un reliģiju pārstāvju Eiropa bija daudz vairāk, nekā tika uzskaitīts.

Ja jūs interesē stāsta vēsturiskais pamats, ieskaitot dažas jaukas viduslaiku detaļas par apaviem, apģērbu, ēdienu, mazgāšanos, uzmanības izrādīšanu sievie­tei gandrīz par visu -, varat apmeklēt manu vietni orderofdarkness.com. Vai arī varat veikt paši savus pētī­jumus. Lielu daļu no tā, ko es pieminu, var atrast grā­matās vai internetā, turklāt no orderofdarkness.com vai simonandschuster.co.uk var lejuplādēt skolotāja piezīmju komplektu, kas ir pieejams ikvienam un ar ko var strā­dāt klasē.

Ceru, ka jums patīk grāmatas ilustrācijas. Attēls, kas atrodas šī pēcvārda sākumā, nav autores fotogrāfija,

bet gan versija par Pizas Kristīni, brīnišķīgu viduslaiku sievieti, vienu no pirmajām komerciālajām rakstniecēm Eiropā. Lappuses grāmatas apvāku iekšpusē ir veido­tas, izmantojot pasaules kartes segmentu, kuru zīmējis Venēcijas mūks Fra Mauro aptuveni 1450. gadā. Versija grāmatas vāku priekšpusē ir paraugs tam, kā viņš to zīmēja, ar dienvidiem augšpusē. Tas liecina par veidu, kā musulmaņu karšu zīmētāji rādīja pasauli. Versija, kas atrodas grāmatas beigās, ir drukāta apvērsti, tā ka jūs varat skaidrāk aplūkot parādītās valstis, lai gan raksts jālasa otrādi. Pilno kartes versiju var apskatīt internetā vai vietnē orderofdarkness.com.

Ar ko šī grāmata atšķiras no maniem vēsturiska­jiem romāniem? Liela daļa manu vēsturisko garadarbu balstīti uz visu, ko mēs zinām par kādu reālu personu, par tās dzīvi un toreizējiem laikiem. Šis romāns stāsta par četriem pilnīgi izdomātiem jauniem cilvēkiem un pasauli, kurā tie dzīvo. Tas atspoguļo tālaika vēsturisko realitāti, taču, protams, tikai izdomāta varone spēj dzīvot tik aizraujošu ikdienas dzīvi. Un kādēļ es to uzrakstīju? Nepavisam ne tādēļ, ka būtu beigusi rakstīt beletristis­kas biogrāfijas, šogad klajā nāk jauns romāns "Pelēkā kardināla meita" (The Kingmaker's Daughter) -, bet gan tādēļ, ka man šķita: būtu aizraujoši uzrakstīt kaut ko tādu, kam nav tik dziļu sakņu vēsturiskajās liecībās. Es to uzrakstīju prieka pēc, ko šis darbs man sniedza, un cerot, ka arī jums tas patiks.

.