Apziņas parazīti

KOMENTĀRI

7. Ipp. Bērtrands Rasels (1872–1970)— angļu filozofs,

loģiķis, matemātiķis, sabiedrisks darbinieks. Nobela prēmija literatūrā (1950).

In toto (latīņu vai.)— pilnībā.

8. Ipp. Edmunds Huserls (1859–1938)— vācu filozofs

ideālists, fenomenoloģijas pamatlicējs.

12. Ipp. Maslova transakcionisms — amerikāņu psihologa Ābrama Maslova (dz. 1908. g.) izstrādātā psihoanalīzes metode.

Psihotropās narkotikas — preparāti, kas izraisa halucinācijas, transu.

Ēģiptiešu «Mirušo grāmata»— papirusi ar reliģiskiem tekstiem, ko senie ēģiptieši likuši mirušo kapenēs.

Amenteta (ēģiptiešu vai. — rietumzeme)— mirušo valstība ēģiptiešu mitoloģijā.

Tibetiešu «Mirušo gramata»— tibetiešu reliģiskie teksti, līdzīgi ēģiptiešu «Mirušo grāmatai».

13. Ipp. Oldoss Hakslijs (1894–1963) — angļu rakst

nieks. Seit domātas divas esejas, kas 1956. g. iznāca vienā grāmatā: «Ceļš uz pašizziņu» un «Debesis un elle». Pirmajā esejā Hakslijs apraksta izjūtas, ko izraisījis meskalīns — halucino- gēna narkotika, kuru iegūst no baltā lofofora kaktusa. Pirmoreiz viņš izmēģinājis meskalīnu 1953. gadā, cenzdamies piekļūt zemapziņai. Otrajā esejā viņš apraksta cilvēka zemapziņu kā īpašu pasauli, kuru apdzīvo nezināmas būtnes, formulē dvēseles izpētes metodiku — ar hipnozi vai narkotiku iespaidā.

Renē Domāls (1908–1944)— franču žurnālists, esejists; interesējās par parapsiholoģijas jautājumiem, zemapziņas darbību; viņa uzskatos jūtama Gurdžijeva (sk. piez.146. lappusei) un austrumu filozofijas teoriju ietekme.

Džuandzi (ap 369–268 p. m. ē.)— ķīniešu filozofs, viens no daoisma mācības piekritējiem.

14. Ipp. Bogazkejas templis atrodas Bogazkejas pilsētā

Turcijā, netālu no galvaspilsētas Ankaras. Tur saglabājušies Hetu valsts galvaspilsētas Hatusa- sas nocietinājumi, pilis, arhīvs.

Heti — tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas centrālo daļu, kuru tie iekaroja 19. gs. p. m. ē. 18. gs. p. m. ē. nodibinājās Hetu valsts, kura pastāvēja līdz 12. gs. sākumam p. m. ē.

15. Ipp. Kara tepe (tjurku vai.)— Melnais kalns; atrodas

Turcijā.

Faute de mieux (franču vai.)— tāpēc, ka labāka nebija.

16. Ipp. Dijarbakira — pilsēta Turcijas dienvidaustrumos pie Tigras upes.

17 Ipp. Sers Ostins Henrijs Leijards (1817–1894)— angļu arheologs; kļuvis slavens pēc izrakumiem Nīnivē.

Nlnive — sena asīriešu pilsēta 8.—7. gs. p. m. ē. Asīrijas galvaspilsēta.

18. Ipp. Arzevas plāksnītes — vēstules uz māla plāksnī

tēm, rakstītas seno hetu valdniekam Orzevam; atrastas 1893. gadā Bogazkejā.

19. Ipp. Osvalds Spenglers (1880–1936)— vācu filozofs

ideālists, vēsturnieks; pārstāvēja dzīves filozofiju. Galvenais darbs, kurā izklāstīta viņa vēstures filozofija, — «Eiropas noriets» (1918–1922, 2 sēj.). Pēc Spenglera uzskatiem, Rietumu kultūrā ar 19. gs., t. i., ar kapitālisma uzvaru, sākusies pagrimuma stadija. Pagrimšanas periodā kultūra pāriet civilizācijā, kas spēj reproducēt esošās, nevis radīt kvalitatīvi jaunas vērtības. Vēstures relatīvisma piekritējs.

20. Ipp. Džordžs Smits (1840–1876)— angļu arheologs asiriologs; piedalījies izrakumos Nīnivē. 1849.—1854. g. atrastajā Asīrijas valdnieka Ašurbanipala (669.— ap 633. g. p. m. ē.) bibliotēkā Smits uzgāja plāksnītes ar poēmu par Gilgamešu.

Heinrihs Slīmanis (1822–1890) izrakumos Ege- jas jūras krastā atklāja Troju.

Leijards Nīnives izrakumos atklāja Kalahu, senu Asīrijas pilsētu (13.—7. gs. p. m. ē.), netālu no tagadējās Nimrudas pilsētas (Irākā).

21. Ipp. Zans Fransuā Sampolions (1790–1832)—

franču ēģiptologs; izstrādājis seno ēģiptiešu hieroglifu atšifrēšanas pamatprincipus.

Sers Henrijs Kresviks Rolinsons (1810–1895)— angļu diplomāts, viens no asirioloģijas pamatlicējiem; piedalījies seno persiešu un asī- riešu-babiloniešu tekstu atšifrēšanā.

Helmūts Boserts — vācu arheologs, senās Tuvo Austrumu kultūras speciālists. Kopš 1930. g. nodarbojies ar hetu kultūras izpēti, no 1947. g. vadīja izrakumus Karatepē.

Protohati — hatu senči, acīmredzot dzīvojuši III gadu tūkstotī p. m. ē. Hati — viena no Hetu valsts iedzīvotāju etniskajām grupām.

Nēsiešu valoda — viena no seno hetu valodām.

Kadeša — hetu pilsēta (mūsdienu pilsētas Hom- sas tuvumā, Sīrijā).

Ir augstāks spēks, kas veido mūsu mērķus, Lai kādus izvēlamies mēs.

Citāts no V. Šekspīra lugas «Hamlets» (V cēliens, 2. aina).

22. Ipp. Kadirli — pilsēta Turcijā netālu no Dijarbaki-

ras.

Karhemiša — Hetu valsts galvaspilsēta Sīrijā, Eifrātas rietumu krastā, pie senā kara un tirdzniecības ceļa no Ēģiptes caur Feniķiju un Sīriju uz Mesopotāmiju.

Zindžirli, Sindžerli — kurdu ciems Ammāna kalna austrumu pakājē, Ziemeļsīrijā ar senās aramiešu Sāmalas valsts galvaspilsētas drupām.

23. Ipp. Bedržihs Hroznijs (1879–1952)— čehu orientā-

lists, hetoloģijas pamatlicējs. 1915. g. atšifrējis hetu ķīļu rakstu un pierādījis hetu valodas indoeiropeisko izcelsmi.

Hetu valsts beidza pastāvēt ap 1200. g. p. m. ē., tomēr Ziemeļsīrijā vēl ilgi pastāvēja hetu pilsēt- valstis Kara tepe, Zindžirli, Karhemiša u. c., līdz tās tika pievienotas Asīrijai.

24. Ipp. Delfi — senatnē grieķu reliģijas centrs, slavens

ar Delfu orākulu, kurš atradies Apollona templi un ar priesterienes Kitijas starpniecību atbildējis uz viņam uzdotajiem jautājumiem. Orākula atbildes priesteri skaidrojuši kā Apollona gribu.

28. Ipp. Viljams Bleiks (1757–1827)— angļu dzejnieks

un mākslinieks.

29. Ipp. Rinda no angļu dzejnieka Endrū Mārvela

(1621–1678) odas «Viņa kautrajai mīļotajai».

Rinda no angļu dzejnieka Tomasa Stērna Eljota (1888–1965) poēmas «Neauglīgā zeme» V daļas.

31. Ipp. Arhaja ieži — Zemes garozas veidojumi, kuru vecums pārsniedz 2,6 miljardus gadu. Arhaja ēra — vissenākais Zemes ģeoloģiskās vēstures posms. Tā ilga apmēram 1,5 miljardus gadu.

35. Ipp. Karls Gustavs Jungs (1875–1961)— šveiciešu psihologs un filozofs ideālists, analītiskās psiholoģijas pamatlicējs. Jungs izvirzījis tēzi par kolektīvo zemapziņu kā iepriekšējo paaudžu pieredzes atspoguļojumu, kura fiksēta smadzeņu struktūrā. Junga mācība ietekmējusi reliģijas, mitoloģijas un folkloras pētījumus.

O. Hakslijs pirmoreiz izmēģinājis meskalina iedarbību 1953. gadā.

36. Ipp. 1922. gadā angļu arheologs Hovards Kārters (1873–1939) izrakumos Ēģiptē atrada faraona Tutanhamona kapenes. Autors dod mājienu par to, ka Kārtera atklājumi izraisīja sensacionālu interesi visā pasaulē un izrakumu vietā sabrauca daudz žurnālistu, un radās dažādas nejēdzīgas baumas.

Sākot ar 1947. gadu, alās Nāves jūras rietumkrastā, Kumrānas rajonā un citās Jūdejas tuksneša vietās atrada reliģiska satura rokrakstus senebreju, aramiešu, grieķu, arābu u. c. valodās. Lielākā daļa rokrakstu attiecas uz 2. gs. p. m. ē.— m. ē. 2. gs.

38. Ipp. Senie asīrieši un babilonieši būvēja kulta torņus — zikurātus, kas atgādināja piramīdas. Ūra — pilsēta Mesopotāmijā (V g. t. p. m. ē.— 4. gs. p. m. ē.). Trešajā gadu tūkstotī p. m. ē.— pilsētvalsts.

Piramīda Gīzā — šeit autors acīmredzot domājis lielāko piramīdu Gīzā, Kairas priekšpilsētā,— Heopsa piramīdu, kas celta par godu faraonam Heopsam (27. gs. p. m. ē.).

Saules piramīda Teotivakanā (pilsēta 2. gs. p. m. ē.^ m. ē. 7. gs.)— Mehiko ielejā; to uzcēluši tolteki, kuri apdzīvojuši Meksiku pirms actekiem.

Stonhendža — viena no lielākajām megalītu celtnēm. Atrodas Anglijā, netālu no Solsberijas. Konstrukciju senākā daļa attiecas uz 1900.— 1700. g. p. m. ē. Stonhendža bijusi sakrāla celtne, domājams, ka tā bijusi arī sena observatorija.

39. Ipp. Kārnegija fondu dibinājis amerikāņu filantrops

Endrū Kārnegijs (1835–1919). Sākotnēji tas bija paredzēts, lai veicinātu izglītības attīstību un palīdzētu skolotājiem, vēlāk to izmantoja dažādu zinātnisku pētījumu finansēšanai.

40. Ipp. Ar «Tutanhamona lāstu» domāts fakts, ka vai

rāki Kārtera ekspedīcijas dalībnieki traģiski beidza dzīvi it kā tāpēc, ka esot traucējuši valdnieka mieru.

Hovards Filips Lavkrāfts (1890–1937)— amerikāņu rakstnieks fantasts; atstājis lielu iespaidu uz K. Vilsonu; Lavkrāfta dzīves laikā publicēts tikai viens darbs, galvenās viņa grāmatas nāca klajā 60. un 70. gados. Lavkrāfta darbos parasti sastopamas halucinācijas, vīzijas, neizskaidrojami sapņi; daudzos viņa romānos stāstīts par čilvēkiem-milžiem.

Augusts Viljams Dērlets (1909–1971)— amerikāņu rakstnieks. fantasts, zinātniski fantastisku stāstu krājumu sastādītājs un izdevējs. Sarakstījis grāmatu par Lavkrāftu (1959).

41. Ipp. Džons Viljams Danns (miris 1949. g.)— angļu

izgudrotājs, konstruktors, filozofs, grāmatas «Eksperiments ar laiku» (1927) autors.

42. Ipp. «Dīvaini stāsti» (*Weird Tāles»)— amerikāņu

žurnāls par pārdabiskām parādībām, ko 50. gados izdeva Augusts Dērlets.

43. Ipp. Jeļena Blavatska (1851–1891)— krievu rakst

niece. Sludināja mācību, kas bija budisma mistikas, okultisma un neortodoksālā kristiānisma eklektisks sajaukums. Indiešu filozofijas ietekmē 1875. gadā Ņujorkā nodibināja «Teozo- fijas biedrību».

Kabala — mistiska mācība jūdaismā; tā apvienoja neoplatonisma un gnosticisma idejas ar ticību Bībelei kā simbolu pasaulei.

45. Ipp. Semjons Nadsons (1862–1887)— krievu dzej

nieks; miris 24 gadu vecumā ar tuberkulozi. Nadsons nav bijis precējies, viņam nebija bērnu. Nosaukdams Peržinski par Nadsona mazdēlu, Vilsons vai nu kļūdās, vai arī vēlas aktualizēt fantastisko stāstījumu.

Jans Potockis (1761–1815)— poļu rakstnieks un arheologs, romāna «Saragosā atrastais rokraksts» (1804) autors. Sis romāns parodēja tajā laikā modernos šausmu romānus.

46. Ipp. Pēc Fārenheita skalas. 60 °F = 15,5 °C.

47. Ipp. Acīmredzot domāta Ziemeļrietumu universitāte

Čikāgā, dib. 1851. g.

49. Ipp. Čārlzs Forts (1874–1932)— amerikāņu rakst

nieks; pazīstams ar to, ka vācis dažādus faktus, kuriem zinātne nerada izskaidrojumu.

50. Ipp. Elizabete I, Anglijas karaliene (1558–1603),

pēdējā Tjūdoru dinastijas pārstāve. Elizabetes I valdīšanas laikā nostiprinājās absolūtisms un anglikāņu baznīca, strauji attīstījās kapitālistiskā saimniecība.

Džefrijs Cosers (1340? —1400) — angļu dzejnieks.

Semjuels Džonsons (1709–1784)— angļu rakstnieks un leksikogrāfs.

Marķīzs Donasjēns Alfonss de Sads (1740–1814)— franču rakstnieks; sludināja nežēlību un savos romānos aprakstīja murgainas erotia-

kas vīzijas un citus patoloģiskus stāvokļus. No Sada vārda cēlies sadisma jēdziens — cietsirdīga tieksme gūt baudu no citu ciešanām.

Industriālā revolūcija — lēciens ražošanas spēku attīstībā, pāreja no manufaktūras uz mašīn- ražošanu; sākās 18. gs. 60. gados Anglijā.

51. Ipp. Seit domāts Fausta izteikums J. V. Gētes traģēdijā (I cēliens, «Nakts»):

Un redzu — mēs nevaram zināt nekā!

57. Ipp. Zombi — Rietumāfrikas cilšu mitoloģijā — pār

dabisks spēks, kas iemiesojas mirušā cilvēka ķermenī un atdzīvina to; arī ļaunais gars.

58. Ipp. Arturs Sopenhauers (1788–1860)— vācu filo

zofs iracionālists; viņa galvenajā darbā «Pasaule kā griba un priekšstats» apgalvots, ka pasaules būtība ir akla, nesaprātīga griba. Pesimistiskās filozofijas dēļ autors Sopenhaueru nosauc par dzīves nopulgotāju.

Fridrihs Nlče (1844–1900)— vācu filozofs ideālists, iracionālisma un voluntārisma pārstāvis. Stiprās personības kults savijies ar romantisko «nākotnes cilvēka» ideālu — tāpēc Nlče savas idejas kā dzīvi apliecinošas pretstata Sopen- hauera pesimismam. Viņa uzskati ietekmējuši vairākus buržuāziskās filozofijas virzienus.

Deivids Herberts Lorenss (1885–1930)— angļu rakstnieks, kurš savā daiļradē daudz uzmanības veltījis dzimumattiecībām, apliecinādams to da biskumu un skaistumu.

«Mans prāts ir mana karaļvalsts,»— tā iesākas viens no pazīstamākajiem angļu dzejnieka Ed- varda Daiera (1543–1607) dzejoļiem.

59. Ipp. Deivids Livingstons (1813–1873)— skotu ārsts un misionārs; kopš 1840. gada veicis vairākus ilgstošus ceļojumus Centrālajā Āfrikā un Dien- vidāfrikā.

Henrijs Mortons Stenlijs (īstajā vārdā Džons Roulendss; 1841–1904)— žurnālists; laikraksta «Neiv York Herald» uzdevumā nosūtīts meklēt Livingstonu, kas 1871.—1872. g. bija pazudis; vēlāk kopā ar Livingstonu izpētīja Tanganjikas ezeru un Kongo upi visā tās tecējumā.

67. Ipp. Katatonija — neiropsihiski traucējumi, kuru laikā galvenās pārmaiņas notiek kustību sfērā. Katatonija izpaužas vai nu katatoniskā uzbudinājuma, vai katatoniskā stupora (sastinguma) veidā.

«Jupiters» (1788)— pēdējā Mocarta simfonija.

«Tīrā prāta kritika» (1781)— viens no galvenajiem vācu klasiskās filozofijas pamatlicēja Ima- nuela Kanta (1724–1804) darbiem.

69. Ipp. Alfrēds Norts Vaitheds (1861–1947)— loģiķis, matemātiķis, filozofs, Londonas un Hārvarda universitāšu profesors. Definēdams dabu kā «pieredzi», Vaitheds nonāk pie neoreālisma, kas apvieno materiālisma un ideālisma elementus. Vēlāk Vaitheds pievēršas objektīvajam ideālismam.

71. Ipp. Lords Lesters — tā autors ironiski dēvē sevi, jo ir dzimis Lesterā.

74. Ipp. Viljams Vērdsverts (1770–1850), Džordžs Gor- dons Bairons (1788–1824), Persijs Bišs Sellijs (1792–1822)— angļu dzejnieki, romantisma pārstāvji.

Džons Draidens (1631–1700), Aleksandrs Poups (1688–1744)— angļu dzejnieki, klasicisma pārstāvji.

Domāts dzejolis «Sonets, sacerēts uz Vestminste- ras tilta 1803. g. 3. septembri».

Fridrihs Helderllns (1770–1843)— vācu rakstnieks, savā daiļradē apvienojis klasicisma un romantisma iezīmes.

Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis (1776–1822)— vācu rakstnieks, komponists. Ievērojams vācu vēlā romantisma pārstāvis.

Semjuels Teilors Kolridžs (1772–1834)— angļu dzejnieks un literatūrkritiķis, «Ezeru skolas» pārstāvis.

Tomass de Kvinsijs (1785–1859)— angļu pro- zaiķis un publicists romantisma un Viktorijas laikmetu mijā; iegājis vēsturē ari kā narkomāns ar gadu desmitiem ilgu pieredzi.

76. Ipp. Martlns Heidegers (1889–1976) — viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem un galvenajiem pārstāvjiem; nozīmīgākais darbs — «Esamība un laiks» (1927).

79. Ipp. Psihokinēze — parapsiholoģijas termins; nozīmē būtnes vai priekšmeta pārvietošanos, ko izraisa cilvēka psihiskā' iedarbība (vēlēšanās, domas u. tml.); biežāk lieto terminu «teleki- nēze», kas norāda, ka psihiskā iedarbība tiek īstenota no attāluma. Telekinēze un citas para- psiholoģiskas parādības ir asu diskusiju objekts.

81. Ipp. «Atpakaļ pie Metuzāla» (1918–1920) — Džor- dža Bernarda Sova (1856–1950) dramatiska pentaloģija, kuras galvenais sociāli filozofis

kais motīvs — dzīves kroplība un likstas ir cilvēka īsā mūža sekas, jo cilvēki nepaspēj iegūt vajadzīgās zināšanas un pieredzi. Tāpēc cilvēkam ar gribasspēku jāsasniedz īsts «Metuzāla vecums» (300 gadu).

Nikolā Burbakī — pseidonīms, ar kuru franču matemātiķu grupa izdeva daudzsējumu traktātu «Matemātikas elementi», ko 1939. gadā aizsāka ar mērķi izklāstīt dažadas matemātikas teorijas no formāli aksiomatiskās metodes pozīcijām.

84. Ipp. Pekinas pitekantropa kaulu paliekas atrada 1929. gadā netālu no Pekinaa. Pltekontropi, neandertāliešu priekšteči, dzīvojuši apmēram 500 tūkst. g. p. m. ē.

Domāta vācu loģiķu un matcmaUķu Ernsta Srodera (1841–1902) teorija, suBkuņti ar kuru kādreiz uz visām planētam bijuHi dzīvība.

«Pirāti no Penzansas» (1879–1883)— viena no pagājušā gadsimta populārākajam komiskajam operām, ko sarakstījis Arturs Salivuns (1842–1900) pēc Viljama Gilberta (1836–1911) libreta.

86. Ipp. Acīmredzot autors atsaucas uz sevi kā filozofu.

90. Ipp. Jērika — pilsēta Palestīnā VII–II g. t. p. m. ē.

Pēc Bībeles leģendas, Jērikas mūri esot sagruvuši no tā, ka iekarotāji soļojuši tiem apkārt, pūzdami taures un kliegdami.

Rinda no V. Vērdsverta dzejoļa «Oda. Mājieni uz nemirstību».

Jākobs Bēme (1575–1624)— vācu filozofs panteists; saglabāja ciešas saites ar teoloģiju.

Būdams autodidakts, Bēme neizveidoja konsekventu un harmonisku sistēmu. Savus dialektiskos minējumus par lietu un visas pasaules pretrunīgo dabu viņš izteica poētisku tēlu un simbolu valodā, aizgūstot tos no kristietības, astroloģijas, alķīmijas un kabalistikas.

91. Ipp. *Les Horizons de l'Avenir» (franču vai.) — «Nākotnes Horizonti».

99. Ipp. «Drakula» (1897)— īru rakstnieka Brema Stou- kera (1847–1912) romāns par vampīru grāfu Drakulu, kurš uzklūp divām jaunām skaistulēm. Viņas izglābj holandiešu filozofs.

«Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs» (1818)— Mērijas Sellijas (1797–1851) romāns, kurā attēlota vilšanās apgaismības ideālos. Ze- nēvas filozofs Frankenšteins atklājis noslēpumu, kā atdzīvināt nedzīvu matēriju; viņš radījis kaut ko līdzīgu cilvēkam, kas ar savu atbaidošo izskatu izraisa vispārēju riebumu, un romāna beigās šis radījums nogalina savu radītāju un izdara pašnāvību.

Būhenvalde — viena no lielākajām vācu fašistu koncentrācijas nometnēm Veimāras tuvumā (VDR), kurā no 1937. līdz 1945. gadam iznicināja piecdesmit sešus tūkstošus ieslodzīto. Bel- zene — vācu fašistu koncentrācijas nometne Stutgartes (VFR) tuvumā.

101. Ipp. Stouns — svara vienība (apm. 6,33 kg).

109. Ipp. «Mēs esam locekļi savā starpā»— Jaunā derība, Svētā Pāvila grāmata efesiešiem, 4, 25.

117. Ipp. Teijārs de Sardēns (1881–1955) — franču mūks jezuīts, paleontologs, filozofs; nodarbojās ar Visuma evolūcijas jautājumiem.

Apsolītā zeme — Bībeles alūzija. Dievs parādās Mozum degoša krūma izskatā un sola viņam palīdzēt aizvest izraēļus no Ēģiptes uz Apsolīto zemi (2. Mozus grām., 3).

125. Ipp. Bībeles teiciens: «Vieglāki ir kamielim iet caur adatas aci nekā bagātam kļūt Dieva valstībā» (Mateja evaņģēlijs, 19, 24).

Nisena baraka — izjaucama un saliekama baraka vai telts ar pusapaļu rievotā skārda jumtu; pirmo reizi tika izmantota Pirmā pasaules kara laikā. Nosaukta projektētāja pulkveža P. Nisena (1871–1930) vārdā.

128. Ipp. Moriss Merlo Pontī (1908–1961)— franču filozofs, fenomenoloģijas problēmām veltītu pētījumu autors.

«Nībelungu gredzens» (1854–1874)— Riharda Vāgnera (1813–1883) operu tetraloģija. Tajā ietilpst «Reinas zelts», «Valkīra», «Zigfrīds», «Dievu mijkrēslis».

130. Ipp. Citāts no īru dzejnieka Viljama Jeitsa (1865–1939) dzejoļa «Cilvēks un atbalss»: Bet modies cilvēks teic Tā Kunga dižo gribu, Ka stāvs tam pieder līdz ar visu aplamības zibu.

141. Ipp. Zozefs Arturs de Gobino (1816–1882)— franču sociologs un rakstnieks, viens no rasisma teorijas un socioloģijas antropoloģiskās skolas dibinātājiem.

Hjūstons Stjuarts Cemberlens (1855–1927)— angļu filozofs, Nīčes sekotājs; sludināja āriešu rases pārākumu.

Alfrēds Rozenbergs (1893–1946)— viens no galvenajiem fašistiskās Vācijas kara noziedzniekiem, fašisma ideologs.

146. Ipp. G. I. Gurdžijevs — austrumu okultisma adepts;

Parīzes piepilsētā Fontenblo viņam bija savs institūts; 1975. gadā Ņujorkā iznākusi viņa grāmata «Dzīve ir īsta tikai tad, kad «es esmu»».

147. Ipp. Hanss Herbigers (1860–1931)— austriešu inže

nieris; izvirzījis Vilsona šeit aprakstīto teoriju.

Imanuels Veļikovskis izstrādājis teoriju par komētu, kura atrāvusies no Jupitera, pielidojusi tuvu Zemei un izraisījusi daudzas Bībelē aprakstītās katastrofas.

Hanss Sindlers Bellamī — Herbigera skolnieks, grāmatas «Mēness, miti un cilvēks» (1936) autors.

Denī Sorā — sarakstījis grāmatas «Atlantīda un milžu vara» (1954) un «Milžu reliģija un kukaiņu civilizācija» (1955).

162. Ipp. Otrais termodinamikas likums — viens no trim termodinamikas pamatlikumiem, kurš nosaka noslēgtā termodinamiskā sistēmā norisošo mak- roprocesu virzienu. Nosaukumu un pirmo formulējumu deva R. Klauziuss 1950. gadā: siltums pats no sevis nevar pāriet no vietas ar zemāku temperatūru uz vietu ar augstāku temperatūru. Ir arī vairāki citi formulējumi.

166. Ipp. Proxima Centauri — Saules sistēmai tuvākā

zvaigzne.

167. Ipp. Rinda no P. B. Sellija dzejoļa «Mēnesim»:

Vai tāpēc gurds un bāls

Tu, mūžam mainīdamies, debess kalnā kāp,

Pat zvaigznēm svešs un tāls,

Un tevī vientulība deg un sāp,

Jo neatrod tavs skatiens skumīgais,

Kas būtu savā patstāvībā skaists?

Domāts V. Jeitsa dzejolis «Trakais mēness» no krājuma «Vītņu kāpnes» (1929).

171. Ipp. Bulavajo — pilsēta Zimbabves dienvidrietumos.

Livingstona — pilsēta Zambijā, tās vietējais nosaukums — Maramba.

174. Ipp. Karaliskais astronoms — Griničas Astronomi

jas observatorijas direktora nosaukums.

175. Ipp. Klāgenfurte — pilsēta Austrijas dienvidos, Ka-

rintijas administratīvais centrs.

Maribora — pilsēta Dienvidslāvijas ziemeļos, netālu no Austrijas robežas.

185. Ipp. Analoģija ar vienu no 19. gadsimta neatrisinātajām miklām, kad 1872. g. starp Portugāli un Azoru salām atrada brigantīnu «Marie Celeste» ar paceltām burām; komanda, vienīgā laiva, sekstants un kuģa žurnāls bija pazuduši un netika atrasti.

186. Ipp. Perihēlijs — Saules sistēmas ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram; afēlijs — tālākais punkts.

E. Medņikova

Колин Уилсон ПАРАЗИТЫ СОЗНАНИЯ

Рига «Спридитис» 1990 На латышском языке С английского перевела Мара Румниеце Художник Гунтарс Сиетиньш

HE № 5805

Kolins Vilsons APZIŅAS PARAZĪTI Redaktore Inta Smite Mākslinieciskais redaktors Modris Adumāns Tehniskā redaktore Ingrida Barviģo Korektore Irēna Kalniņa

Nodota salikšanai 30.10.89. Parakstīta iespicša nai 22.01.90. Formāts 84X108/32. Tipogrāfijas papīrs Ns 2. Skolas garnitūra. Augstspiedums. 10,92 uzsk. iespiedi.; 11,70 uzsk. krāsu nov.;10,81 izdevn. 1. Metiens 50 000 eks. Pašūt. Ne 1046 — 5. Cena 2 rbļ. 30 kap. Izdevniecība «Sprīdītis», 226800 Rīgā, Aldaru ielā 2/4. Izdevn. 89 / 33348 / J —2962. Iespiesta tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Vāks iespiests Rīgas Paraugtipogrāfijā, 226004 Rīgā, Vieņības gatvē 11. Izdevums sagatavots Nozares kolektīvās lietoša nas skaitļošanas centrā, dialoga sistēmā DIS. Programmētājs N. Tiltiņš.

Vilsons K.

Vi 595 Apziņas parazīti /No angļu vai. tulk. M. Rūm niece; E. Medņikovas komentāri. — R.: Sprīdītis, 1990. — 205 Ipp. — (Piedzīvojumi, fant., ceļoj.).

ISBN 5 — 410 — 00563

84.4 (Lbr)—44

Angļu rakstnieka Kolina Vilsona (dz. 1931. g.) romāna darbība risinās 20. un 21. gadsimtu mijā, tā galvenā tēma — drosmīgu zinātnieku grupas cīņa ar noslēpumainām būtnēm, kas parazitē cilvēku smadzenēs un noved simtiem ļaužu pie pašnāvībām, kuru cēloņi ir neizprotami. Parazīti ir mierā ar visu iesīkstējušo, ar rutīnu, bet vajā tos, kuri domā radoši un drosmīgi. «Apziņas parazīti» iznāca 1967. gadā, un daudzas no darbā risinātajām problēmām ir aktuālas ari šodien.

4703010100—89

V- 152—90

M 805 (11)—90

' komentārus skat. gramatas beigas.

[2] sajā izdevumā tās lielākoties izlaistas.

[3] piezīmes par lavkraftu ņemtas no Dr. Ostina lekcijas «Lavkrāfts un Kadatas uzraksti», ko viņš nolasījis Ņujorkas Vēstures biedrībā 1999. gada 18. jūnijā.